Lai gan
rit vēl kārtējais atvilinājums, kavējos vēl domas par pēdējo apmācu bloku, kurā
tik tiešām guvu daudz praktisku zināšanu, metožu, pieejas, kuras varēšu
pielietot savā darba praksē turpmāk konsultējot klientu, un patiesi varu teikt,
ka savu personīgo zināšanu grozu esmu papildinājusi par 100 %. Grupas
dalībnieki ir saliedējušies, esam kopā trešo reizi, ir nepiespiesta gaisotne es
uzticos grupai, iesaistos un varu dalīties emocijās un reflektēt par dzirdēto
brīvi.
26.,27.,
28.06.2014. mūs apmāca Guna Krēgere-Medne SOCD. Mg., Smilšu spēles terapeite
„Ģimenes sistēmas un tās funkcionēšanas pamatlikumi” instrumentu grozs 1. daļa Apgūtās
metodes – genogramma, Asociatīvās kārtis, laiku metode, metode – „izloze”,
mandalu metode, kolāžas metode, Moreno psihodrāma. Ir metodes par kurām dzirdēju pirmo reizi, jo būšu atklāta mana
profesionālā prakse ir bijusi pārsvarā rotējot pa darba vietā pa
specializācijām (darbs ar visām cilvēku grupā, darbs ar sociālo palīdzības
piešķiršanu) un vienas teorijas, pieejas izmantošana netika pielietota. Runājot
par īsām vienas dienas apmācībām ik gadu, varu teikt, ka viņas ir, zināšanas
par zemāk minēto arī ir, bet ne tik padziļināti, mācos daudz par visu ko, bet
tas ikdienas darbā kaut kā ir paslīdējis garām. Tāpēc priecājos, ka esmu
šajā apmācību projektā, kurā apmāca kā izmantot psiho sociālo sistēmisko
sociālo darbu, metodes un pieejas darbā ar klientiem 2014. gada aprīļa līdz
2015. gada janvārim. Visvairāk ieinteresēja asociatīvās kārtis-tāds resurss,
iesākot konsultāciju vai izmantot to grupā, piemēram, šajā vietnē http://www.gestalt.lv/lat/rigas_gestalta_instututs/specializacija/on_cards__metaforiskas_asociativas_kartis__mak_/ ir
noderīga informācija. Varu droši apgalvot, ka ekspertes sagatavotais materiāls
būs izmantojams praksē, turklāt biju ļoti pārsteigta, ka arī materiāli (laiku
teorijas metodes materiāls) un idejas tika dotas līdzi. Vēl viens svarīgs
moments apmācību procesā- izmēģināt visas metodes praktiski, lai ir izpratne kā
tās vadīt un kā tas darbojas, kādas emocijas utt.
Apmācību
laikā, aizdomājos par nākotni, daudz kas mainīsies… Vai
kolēģi un sadarbības iestāžu darbinieki sapratīs, kas ir psiho sociālā sistēmiskā
konsultēšana. Viss darbs būs citādāks, nevar gaidīt, ka ātri var sniegt
atbildes, atzinumus, piemēram bāriņtiesai, sākotnēji darba procesā ietilpst
pasūtījumu precizēšana no speciālistu puses, tad pasūtījumu precizēšana ar
ģimeni (tēvs māte bērni), kontrakta izveidošana, ziņu ievākšana, apkopošana, vismaz
10 reižu konsultēšana(iesaistot teoriju un metodes), arī ar bērniem, kas ir
pilnīgi kaut kas jauns priekš manis, tad novērtēšana un atgriezeniskā saite
(atzinums) soc. darbiniekam ģimenēm ar bērniem, vai citām sadarbības iestādēm. Saprotu, ka daudz
būs jāstāsta un jārunā par psiho sociālo sistēmisko
sociālo darbu kolēģiem un sadarbības partneriem. Atcerējos, kad man kāda kolēģe uzdeva jautājumu, kuru kolēģei uzdeva
kāds draugs, nemācēdama atbildēt, viņa pajautāja man „Es saprotu, kas ir soc.
darbs, sociālie darbinieki palīdzat materiāli, sniedzat atbalstu ģimenēm un
vieni dzīvojošiem personām, kā arī piešķir dažādus soc. pakalpojumus, bet kā
tad ar bērniem? Kas ar viņiem strādā, piemēram pēc psihologa apmeklējuma, vai
pēc krīžu centra soc. rehabilitācijas saņemšanas?” Ar pieaugušo un vecākiem soc. darbs turpinās,
bet vai darbs ar bērnu turpinās? Jā… Jautājums pēc būtības atklāj to, kas sociālā
sistēmā kopumā bieži trūkst, piemēram, Dobeles novadā. Darbs jāveic ar
māti, tēvu un bērniem, kas ir (ģimene) sistēmā. Līdz šim sadarbība ar tēvu ne
vienmēr ir bijusi. Tomēr guvu arī atziņu, ka „Arī mazas izmaiņas sistēmā rada izmaiņas, ja sliktākā gadījumā darbs
ģimenē no diviem vecākiem, sadarbība turpinās ar vienu no ģimenes vecāku un
bērniem”.
Saprotu,
ka ar zināšanām vēl nepietiks, vēl man ir jāvāc vai jāsagādā materiāli,
piemēram, žurnāli, dabas materiāli, mapes, zīmuļi, rotaļlietas, spēles, kārtis,
plastilīns, un citas lietas darbam, kuras vajadzīgas metožu izmantošanā un man
pats svarīgākais moments ir sava kabineta pieprasīšana, jo šobrīd, esam
kabinetā divas darbinieces. Jālasa grāmatas, teorijas un vēl jāmācas tieši šās
jomas izpētīšanā. Papildus jāmācās, lai strādātu ar bērniem, metožu apguve, piemēram,
gan I.Lāss gan Guna Krēgere- Medne ir mācījušās klāt terapijas novirzienu smilšu
spēles terapija, kas viņām palīdz darbā, konsultācijās ar bērniem. Tālāk apgūt smilšu spēles terapiju var tikai ar
maģistra grādu.
Es
instinktīvi jūtu, ka psiho sociālais sistēmiskais sociālais darbs, metodes un
pieejas darbā ar klientiem ir domātas man…vēlos specializēties vienā konkrētā
virzienā.
Līga
Pureniņa. 04.07.2014.
Dobeles sociālais dienests
