Sociālā darba pamatteorijas




Teorija bez prakses ir mirusi, bet prakses bez teorijas ir akla. (autors nezināms)

Teorija
Koncepts
Teorijas izmantošana praksē
Kādu problēmu risināšanā izmanto
Ekoloģiskās sistēmas teorija
·         Teorija, kas pēta līdzsvaru starp indivīdu un institūciju.
·         Ekoloģiskā sistēmu teorija ir viena no sistēmteorijas formām.
·         Ekoloģiskā sistēmas teorija orientēta uz personas un apkārtējās vides attiecību un to seku izpēti.
·         Teorijas fokuss uz vides un cilvēka mijiedarbību – vide maina cilvēkus un cilvēki maina vidi, sistēmisks pasaules skatījums.
·         Ir dzīvas un nedzīvas sistēmas. Tās ir dinamiskā, nepārtrauktā izmaiņu stāvoklī.
·         Sistēma ir holistisks veidojums, nevis atsevišķu daļu apvienojums.
·         Sociālā darbinieka un klienta attiecības balstītas uz vienlīdzīgu sadarbību.
·         Sociālais darbinieks, risinot problēmas, koncentrējas uz klienta personiskajiem un kopējiem resursiem.
·         Var veidot intervenci, kur vērā tiek ņemtas klienta spējas, esošie un iespējamie resursi, motivācija, gatavība iesaistīties savas problēmas mazināšanā/risināšanā.
·         Uzmanība tiek pievērsta vidē pieejamiem resursiem, kas palīdzētu stiprināt klienta spēkus un pielāgošanās spējas.
·         Galvenais uzdevums ir stiprināt cilvēku pielāgošanās spējas apkārtējai videi, jo teorijas pamatā ir izpratne par fundamentālo sociālo kārtību.
·         Veido jaunus kontaktus starp cilvēkiem un atbalsta sistēmām.
·         Uzlabo sadarbību vai kontaktus starp cilvēkiem un dažādām sistēmām.
·         Palīdz izveidot vai mainīt sociālo politiku.

·         Personas pielāgošanās spējas apkārtējai videi, savstarpējā saderība;
·         Izmaiņas klienta un vides attiecībās;
·         Iespējamās dzīves pārmaiņas – statusu apzināšanās un atbilstošu lomu pārmaiņas;
·         Dzīves telpas ierobežošana;
·         Starppersonu attiecības;
·         Stresori, spriedze, to pārvarēšana;
·         Vides spiediens;
·         Sabiedrībā vispārpieņemto vērtību un normu apguve – skola, ģimene, darba vide;
Mērķis – veicināt un stiprināt cilvēku pielāgošanās spējas apkārtējai videi.





Uz mērķi centrētā teorija
·         Teorija, kas pēta līdzsvaru starp indivīdu un institūciju.
·         Teorijas pamatā ir konkrētu, praktisku uzdevumu izpilde, kas noved pie konkrētu problēmu atrisināšanas.
·         Intervence īstermiņa, strukturēta, kognitīvas terapijas darbs ar konkrētām problēmām patreizējā kontekstā, centrēts uz noteiktu mērķi.
·         Teorija neiedziļinās problēmas cēlonības izskaidrošanā, bet darbība tiek centrēta uz konkrētiem uzdevumiem, lai atrisinātu problēmu.

·         Sociālā darbinieka uzdevums – uzlabot klienta spējas atrisināt viņa dzīves problēmas ar praktisku uzdevumu identificēšanu un izpildi noteiktā laika periodā.
·         Strukturāla pieeja, iepriekš noteikts rīcības modelis, darbība vērsta uz klientu – klients pats definē problēmu, izplāno nepieciešamās palīdzības sniegšanas modeli, uzņemas iniciatīvu uzdevumu izpildē.
·         Izmanto darbā ar problēmām, kuras:
1) klients atzīst un akcentē;
2) ko var skaidri definēt;
3) kas rodas no paša klienta
4) ko klients vēlas mainīt savā dzīvē;
5) ko var atrisināt, izmantojot sadarbību starp  klientu un sociālo darbinieku.
·         Problēmas risināšanā jāveic 4 soļi:
      1) tiek nosauktas risināmās problēmas;
      2) klients izpilda izvirzītos uzdevumus;
      3) tiek atkārtotas veiktās darbības;
      4) tiek analizēts sasniegtais uzdevums.

·         Starppersonu konflikti;
·         Sociālo kontaktu trūkums;
·         Grūtības lomu izpildē;
·         Apgrūtināta mijiedarbība ar formālām institūcijām;
·         Stresa izraisīti stāvokļi;
·         Resursu nepietiekamība;
·         Psiholoģiska rakstura problēmas, kas iekļautas pamatproblēmā;
·         Lēmuma pieņemšanas problēmas;
·         Nepiemēroti resursi;
·         Neapmierinātība sociālajās attiecībās.
Mērķis - problēmu risināšana ar praktisku uzdevumu veikšanu un veiksmīgas problēmu risināšanas pieredzes sniegšanu.

Kognitīvi biheiviorālā teorija
·         Individuāli orientēta teorija.
·         Praktiska sociālā darba teorija – akcentē palīdzības veidus klientam.
·         Kognitīvi biheiviorālais modelis ilustrē uzvedības, garastāvokļa, domu un fizisko reakciju saistību.
·         Ietver gan kognitīvās, gan biheiviorālās teorijas aspektus.
·         Biheiviorālā akcentē uzvedības maiņu, kognitīvā – uzsver izziņas procesus.
·         Mūsdienu darba praksē tiek izmantots abu šo pieeju apvienojums.
·         Biheiviorālās teorijas pieeja balstīta uz mācīšanās teoriju, kas koncentrējas uz izturēšanos.
·         Kognitīvās teorijas pieeja uzsver sociālās mācīšanās nozīmi.

·         Teorija saskatāma darbā ar indivīdu, grupām, ģimeni un kopienu.
·         Mērķis – uzlabot sociālo funkcionēšanu, iemācot problēmu pārvarēšanas prasmes.
·         Fokusēta uz klientu attieksmes un uzvedības modeļu maiņu, uz iztrūkstošo prasmju mācīšanos, kas ir tieši saistīta ar klienta problēmu.
·         Fokusēta uz klientu, skaidro viņa uzvedību, skaidro klienta attiecības ar sociālo vidi, kuras rada sociālās problēmas.
·         Ietekmējot izziņas procesus – domas, uzskatus, izmainīsies klienta garastāvoklis, uzvedība.
·         Nekoncentrējas uz personības izmainīšanu, bet palīdz klientam identificēt un risināt problēmas tā, lai viņš būtu spējīgs iegūtās prasmes pielietot patstāvīgi, bez sociālā darbinieka palīdzības.
·         Kognitīvā darbība ir balstīta uz sadarbību un aktīvu līdzdalību starp sociālo darbinieku un klientu.
·         Uz kognitīvi biheiviorālo teoriju balstītas intervences fāžu darbības pamatprincipi:
1.      fāze - pieslēgšanās klientam
2.      fāze – klienta sagatavošana intervencei
3.      fāze – plānotās programmas realizācija
4.      fāze – novērtēšanas un nobeiguma fāze

·         Neadekvātas attieksmes, uzskatu un uzvedības mainīšanas gadījumos;
·         Sociālā atbalsta prasmju attīstīšanā;
·         Saskarsmes spēju uzlabošanā;
·         Pāru problēmu gadījumā;
·         Bērnu audzināšanas prasmju apguvē;
·         Atkarības problēmu risināšanā;
·         Darbā ar depresīviem un veciem cilvēkiem;
·         Deviantas uzvedības problēmu risināšanā;
·         Uzvedības kontroles traucējumu mazināšana;
·         Nepārliecinātības mazināšana;
·         Agresivitātes mazināšana.
Mērķis – palīdzēt klientam apgūt pozitīvu uztveri un domāšanu, veicināt pozitīvāku dzīves pieredzes izpratni.

Lomu teorija
·         uzsver sociālo un personisko sadarbošanos, klients veic dažādas sabiedriskās lomas
·         lomu ietekme uz cilvēka uzvedību ir process, ar kuru persona socializējas, nepieciešamība izrādīt vairākas lomas, lomu ekspektācijas cilvēkiem savstarpēji komunicējot
·         visas sabiedrības sociālo struktūru veido indivīdu attiecības, kuras atkarīgas no viņu sociālajām pozīcijām un lomām
·         saistīta ar cilvēku savstarpējo mijiedarbību ar citiem cilvēkiem
·         saistās ar personas-vides skatījumu
·         mazina konfliktus un spriedzi, kas rodas ja klients nespēj veikt noteiktas lomas
·         klientam tiek atjaunotas vai izveidotas nepieciešamās prasmes, lai turpinātu efektīvi pildīt savas lomas
·         nepieciešams atjaunot personas un vides savstarpējo līdzsvaru
·         nav izpratne par klienta un
sociālā darbinieka ekspektācijām par abu lomām un ko viens no otra gaida
·         palīdz identificēt statusa-lomu pieprasījumu cilvēkiem stresa situācijās
·         izmanto darbā ar indivīdu, grupās (pusaudžu atkarības, šķirtu vecāku bērni, audžuvecāki, līdzatkarīgie) darbā ar disfunkcionālām ģimenēm, darbā ar kopienu



Izmantotie literatūras avoti manam rakstam:
Fook, J. Social Work :Critical Theory and Practice. - London: Sage Publication, 2002.
Peyn, M. Modern social work theory. LYCEUM, Books, INC, 1997.
Heffernan J., Shuttleswortm G., Ambrosion R. Social work and Social Welfar: An Intraduction/ third editions - St.Paul: West Publising Company, 1997.
 

Autors: Inese Krastiņa  03.07.2014.
Talsu sociālais dienests,
sociālā darbiniece