PSIHOSOCIĀLĀS SISTĒMISKĀS KONSULTĒŠANAS PRAKSE DARBĀ AR KLIENTU



Ilze Ševele
Stīvs de Šeizers ir teicis, ka „runas par problēmām rada problēmas, runas par risinājumiem rada risinājumus”, tādēļ konsultēšanas laikā ir svarīgi akcentēt un aktivizēt cilvēka resursus, nevis meklēt problēmas. Rakstā atspoguļošu, kā teorētiskās zināšanas man palīdzēja realizēt savu psihosociālās sistēmiskās konsultēšanas praksi ar vienu no klientiem un kopīgi meklēt risinājumus turpmākajām izmaiņām.
Klientes raksturojums
Prakses laikā veicu psihosociālo konsultēšanu ar klienti, kura raksturojama kā ilgstoša sociālās palīdzības saņēmēja, darbspējīga, bet ilgstoša bezdarbniece, 39 gadus veca, trīs nepilngadīgu dēlu (7, 9 un 17 gadi) māmiņa. Kliente ir ieguvusi pamatizglītību. Vecākā dēla tēvs nav minēts dzimšanas apliecībā, bet jaunāko dēlu tēvs izveidojis citas attiecības, dzīvo ārzemēs, bērnus apciemo reti. Uzturlīdzekļus sieviete par abiem jaunākajiem bērniem saņem no Uzturlīdzekļu garantijas fonda administrācijas.
Darba procesa un attiecību raksturojums
Kliente bija gatava sadarbībai, un pirmreizējā konsultācijā mēs vienojāmies par turpmāko tikšanās reižu laikiem, noteikumiem, kā arī informēju par savas prakses mērķi un plāniem. Konsultācijas organizēju psihologa kabinetā, kurš ir atbilstoši aprīkots šādam darbam.
Sākotnējās grūtības konsultēšanas laikā
Uzsākot konsultāciju procesu grūtības sagādāja tas, ka man bija nepieciešams paralēli sarunai pievērst uzmanību tam, kā es runāju, kāda ir mana valoda, centos izcelt klientes sasniegumus, nesniegt padomus un norādījumus. Padomu un norādījumu vietā mēģināju pievērst klientes uzmanību tam, ka risinājumu var rast daudzveidīgi, nav tikai viens vienīgs ceļš, bet ir vairāki varianti un iespējas, bet galvenais ir sasniegt vēlamo, ieplānoto rezultātu. Mūsu sadarbības rezultātā izveidojās arī savdabīgs rituāls, katru konsultāciju uzsākām ar asociatīvajām kārtīm, kas ļāva klientei atklāti runāt par pašreizējām sajūtām, emocijām, raksturot pašreizējo situāciju viņas dzīvē.
Visās konsultācijās es fokusējos uz visas ģimenes sistēmas dalībniekiem. Sākotnējā konsultācijā kliente uzsvaru lika uz to, ka vēlas konsultācijās pārrunāt trīs lietas: nodarbinātības jautājumu, attiecības ar vecākiem, kā arī izteica vēlmi vienkārši parunāt. Noskaidrojām, ka kliente nespēj pieņemt sevi – zema pašapziņa, kas atspoguļojas visā ģimenes sistēmā, savstarpējās attiecībās ar bērniem un vecākiem. Kliente uzsvēra, ka vēlas, lai konsultants palīdz meklēt risinājumus. Tādēļ par sava darba mērķi izvirzīju klientes iekšējo resursu aktivizēšanu, aktīvi uzklausīju klientes pozitīvo pieredzi, sajūtas un emocijas, izmantoju cirkulāros jautājumus, lai kliente spētu koncentrēt uzmanību uz to, kas izmainītos viņas dzīvē, ja viņa atrastu algotu darbu.
Kliente runāja par to, kā darba atrašanas rezultātā mainītos attieksme pašai pret sevi – mīlētu sevi vairāk, rūpētos par sevi vairāk, raksturs mainītos uz pozitīvo pusi. Ļoti bieži procesa laikā kliente atgriezās pie negatīvā akcentēšanas. Centos ievērot aktīvās klausīšanās principus un cieņu pret klienti, savos pierakstos atzīmēju atslēgas vārdus, kas palīdzēja analizēt konsultēšanas gaitu, reflektēt par sistēmiskās pieejas pakalpojuma sniegšanas gaitu.
Protams, ka konsultēšanas laikā mani bagātināja klientes pieredze. Klausījos un sadzirdēju, ko savā dzīvē kliente ir sasniegusi, kāda ir bijusi viņas pieredze. Konsultāciju laikā vairākkārt kliente secināja, ka ir patīkamas šāda veida konsultācijas, konsultācijas noritēja „uz viena viļņa”.
Visu laiku fokusā tika paturēta visa sistēma – gan ģimenes locekļi, gan klientei tuvie cilvēki un apkārtējā vide. Ģimenes sistēmā saskatīju arī daudzas stiprās puses, jo kliente ir tikusi galā ar alkohola problēmām, kas ir bijis apdraudējums bērnu „izņemšanai” no ģimenes. Izmantoju arī nezināšanas pozīciju, necentos klienti likt savos „rāmjos” – ka man jau viss ir skaidrs. Attiecības ar klienti veidojās ļoti dabiski, nepiespiesti.
Kopā ar klienti psihosociālo konsultēšanu laikā tika apskatītas šādas tēmas:

  • Iepazīšanās, kuras laikā radās savstarpējā uzticēšanās.
  • Mani resursi – kliente akcentēja savus pozitīvos resursus, atcerējās, kā tie ir palīdzējuši rast risinājumus, un apsvēra, kā varētu tos izmantot tagadnē un nākotnē.
  • Ģimenes genogramma, ģimenes sistēma, kas klientei atklāja daudz jauna par savstarpējām attiecībām ar bērniem un vecākiem (izmantoju „Lauku metodi”).
  • Mana dzīves pieredze, skats nākotnē, kas ļāva klientei paskatīties uz sev nozīmīgiem cilvēkiem pagātnē un ko no šīs pieredzes var paņemt līdzi nākotnē.
  • Manas dzīves vērtības. Kliente apzinājās, kāda ir pašas vērtību sistēma, kā arī kāda ir vērtību sistēma ģimenē kopumā.
  • Ģimenes raksturojums, akcentējot katra sistēmas dalībnieka pozitīvās rakstura iezīmes un īpašības.
  • Emocijas, to pašregulācija. Kliente analizēja emociju spektru un to, kā tās ietekmē savstarpējās attiecības ar apkārtējiem.
  • Vecāka loma bērna audzināšanā. Kliente atcerējās, kādas metodes izmantoja viņas vecāki, audzinot viņu, kādu ietekmi tas atstājis uz viņas bērnu audzināšanas metodēm.
  • Manu vēlmju, gribas noteikšana. Kliente raksturoja, ko vēlas dzīvē sasniegt, kā tas ietekmētu ģimenes sistēmu, kādas izmaiņas notiktu.
  • Nobeigums, izvērtēšana. Desmit konsultāciju laikā saskatāmās izmaiņas, procesa izvērtēšana.

Katras konsultācijas noslēgumā kliente veica savas dzīves situācijas un tās pārmaiņu novērtēšanu, kā arī vērtēja kopējo sadarbību. Kliente vērtēja savas sajūtas, tuvās attiecības, sociālo vidi un vispārējās sajūtas. Konsultanta darbā vērtēja, kā veidojušās savstarpējās attiecības, kā konsultanta mērķi un jautājumi atbilduši klientes vēlmēm, vērtēja konsultanta darba pieeju un kopējo sajūtu, ko radījis konsultants. Vērtējums vienmēr ir bijis pozitīvs un vienveidīgs. Dinamika ir vienmērīga, darbs ar klienti jāturpina.
            Noslēguma reizē palūdzu klienti aizpildīt anketu, lai atspoguļotu mūsu kopējās sadarbības procesa rezultātus. Anketā var konstatēt faktus, ka psihosociālajās konsultācijās pārrunātās tēmas drīzāk palīdzējušas risināt klientes problēmas. Klientes ieguvumi konsultāciju laikā: kliente varēja runāt, diskutēt, izteikt savu viedokli, saskatīja iespējamos risinājumu variantus dažādās situācijās. Aplūkotās tēmas klientei patika, likās interesantas. Konsultācijas apmeklēja pēc sociālā darbinieka ieteikuma, kā arī pati to vēlējās. Konsultāciju laikā nebija nekādu traucēkļu. Ja klientei piedāvātu atkārtoti apmeklēt šāda veida konsultācijas, kliente atzīmējusi, ka tiešām to vēlētos. Klientei patika vietas, telpas izvēle, patika konsultanta darbs. Tēmu izvēlē kliente ir izvēlējusies atbilžu variantu – drīzāk patika, pamatojot, ka konsultants vairākkārt centies atgriezties pie nodarbinātības jautājuma. Arī nodarbību laika izvēle klientei patikusi. Praktiskās aktivitātes un metožu izvēle drīzāk patikusi, bet reizēm tomēr izraisījusi arī nepatīkamas sajūtas. Komentāros kliente izsaka pateicību.
            Psihosociālās konsultēšanas prakses laikā izmantoju lielāko daļu darba instrumentu un metodes, ko ieteica pasniedzēji. Centos savā darbībā akcentēt sistēmisko pieeju. Nākamajā nodaļā aprakstīšu divas metodes, kuras integrēju savās prakses nodarbībās.

Metožu lietojums darbā ar klientu
D. Blaževicas mācību materiālos iepazinos ar tabulu „Sistēmiskās konsultēšanas vadlīnijas”, kur teikts, ka metodes sistēmiskajā konsultēšanā ir palīglīdzekļi, lai veicinātu noteiktu izturēšanos un lai attīstītu risinājuma idejas. Tādēļ šoreiz no sava „instrumentu groza” aprakstīšu divas metodes, kuras lietoju prakses laikā, strādājot ar klientu.
Viena no metodēm bija mandalas zīmēšana. To izmantoju, lai kliente raksturotu ģimenes sistēmas dalībniekus, akcentētu to pozitīvās īpašības. Mandalā kliente raksturoja sevi un savus trīs dēlus. Sevi kliente raksturoja kā uzticīgu, mīļu, sabiedrisku, gādīgu, „riebīgi mīļu”. Vecākais dēls mātes skatījumā ir atbildīgs, sekmīgs, mīļš, aizstāvošs un īpašs. Vidējais dēls ir skaļš, vērīgs, kārtīgs un mīļš. Jaunākais dēls savukārt ir paklausīgs, sekmīgs, vērīgs un uzmanīgs. Katru ģimenes sistēmas dalībnieku kliente iekrāsoja atšķirīgās krāsās un arī paskaidroja iemeslu. Ģimenei piešķīra nosaukumu „Ezīši”, paskaidrojot, ka reizēm gadoties būt arī „durstīgiem”, ja viņus nokaitina.
            Kā otro metodi izvēlējos „Vērtību spēli”, ar mērķi noskaidrot, kāda ir klientes vērtību sistēma un, lai rosinātu domāt, kādas ir viņas bērnu nozīmīgākās vērtības. Klientei noteikti uzdevumi: no 75 piedāvātajām vērtībām jāizvēlas tās, kuras viņai liekas dzīvē nozīmīgas. Klientei jācenšas sagrupēt piedāvātās vērtības, kādas, pēc viņas domām, ir nozīmīgas pašai, ģimenei, sabiedrībai, valstij, karjerai, veselībai un videi. Tad jāizvēlas 10 visnozīmīgākās un no tām jāatlasa tās četras galvenās, kas raksturo ģimeni kopumā. Kliente uzskata, ka galvenās vērtības ģimenē ir mīlestība, drosme, atbildība un interesanta brīvā laika pavadīšana.

Nobeigumā
            Vēlos izteikt pateicību visiem projekta pasniedzējiem, kas palīdzēja bagātināt manu pieredzi un iegūt jaunas zināšanas, jo pati esmu mainījusies un pilnveidojusi savu profesionālo kompetenci, lai izmantotu psihosociālās sistemātiskās pieejas metodes darbā ar klientiem. Pateicos par šo lielisko iespēju.
            Esmu gatava labās prakses piemērus attīstīt psihosociālajā sociālajā darbā, ar jauniegūtajām zināšanām un prasmēm sistēmiskajā pieejā dalīties pieredzē ar saviem kolēģiem, turpināšu aizsākto, iepazīstoties ar citu praktiķu pieredzi un literatūru.
            Sākotnējo mērķi esmu sasniegusi, pilnveidojot sava darba metodiku, ieviešot darbā jaunas, inovatīvas, kreatīvas metodes, kuras veiksmīgi rosina klientus meklēt risinājumus, lai uzlabotu savas dzīves kvalitāti.
            Mācību laikā no ekspertiem saņēmu daudz jaunu zināšanu un pieredzi psihosociālo resursu piesaistīšanā, veicot sociālo darbu ar ģimenēm ar bērniem. Iepazinos ar labās prakses piemēriem sistēmiskajā psihosociālajā darbā  ne tikai ar Latvijas ekspertu pieredzi, bet iepazinu arī Zviedrijas modeli.
            Prakse bija īsts pārbaudījums manai līdzšinējai profesionālajai darbībai, bet esmu gandarīta par paveikto, jo klientu atsauksmes ir ļoti pozitīvas un vairāki ir izteikuši vēlmi turpināt apmeklēt psihosociālās sistēmiskās konsultācijas.
            Atbalsts un interese bija vērojama arī no kolēģu puses, kuriem arī centos pastāstīt, kas tad ir psihosociālais sistēmiskais darbs.