Jumiķa josta

„Sociālā darbinieka metožu krājumu salīdzinu ar jumiķa darba jostu, kurā ir salikti visi nepieciešamie instrumenti, lai viņam nebūtu katru reizi pēc kāda vajadzīgā instrumenta jākāpj lejā no jumta un atpakaļ. Kad kāds no tiem ir vajadzīgs, viņš eleganti pastiepj roku pie jostas un paņem sev nepieciešamo instrumentu”

Mg.SD  Ieva Lāss

METODE	MĒRĶIS	PAREDZAMAIS LAIKS	APRAKSTS
Darbs grupās	prasmju veidošana	20- 30 min.	Visi grupas dalībnieki iesaistās darbā. Nozīmīgs ir katra grupas dalībnieka ieguldījums, tiek attīstītas sadarbības prasmes, dalībnieki papildina viens otru. Mācoties grupā, dalībnieki ne tikai labāk apgūst nepieciešamās prasmes, bet vienlaicīgi iemācās respektēt otra dalībnieka viedokli un intereses. Salīdzinot ar individuālo darbu, darbam grupās ir vairākas priekšrocības: emocionālais atbalsts dalīšanās pieredzē iedrošinājums apgūt jaunas prasmes un iemaņas citu klātbūtne motivē attīstīties, rodas piederības sajūta, viens otru iedvesmo
Minilekcija	iedziļināšanās tēmā	15 – 20 min.	Minilekcija ir ierastākais informācijas pasniegšanas veids, analizējot konkrētu informāciju, tās uzdevums ir izskaidrot tēmu. Minilekcijas laikā dominē vienvirziena komunikācija- grupas vadītājs stāsta, pārējie klausās. Efektīvāk informācija tiek uztverta, ja tiek saistīta ar kādu no interaktīvu darba metodi. Minilekcijai nozīmīgi ir uzturot acu kontaktu ar dalībniekiem, dodot iespēju iesaistīties, uzdot jautājumus.
Dialogs	izpratnes veidošana	15 – 20 min.	Aktivitāte, kura virzīta uz jaunā izpratni, zināšanu apguvi, attīsta iecietību pret citu viedokli. Metodi izvēlas, lai dotu iespēju dalībniekiem apmainīties ar idejām un saņemt atgriezenisko saiti. Dialogs palīdz apspriest problēmas, izprast faktus, attīstīt idejas, pilnveidot saskarsmes prasmes. Dialogu var izmantot, lai uzsāktu diskusiju.
Diskusija	viedokļu apmaiņa	20 - 30 min.	Sadarbība grupā, kad dalībnieki kopīgi mēģina rast uz viņiem būtiskiem jautājumiem  vai meklē risinājumus problēmām, izsverot dažādus faktus, pieņēmumus, izteikumus, pieredzi, perspektīvas. Diskusijā ir iespēja piedalīties visiem dalībniekiem, rezultātus vienmēr var labot, papildināt, noslēgumā nav neviena secinājuma, ieteikuma, lēmuma. Iesaistītie dalībnieki mācās uzvedību un demokrātisku attieksmi. Galvenie uzdevumi- attīstīt prasmi skaidri, īsi un konkrēti formulēt domu; mācīties ieklausīties citos; censties izprast un pieņemt citu viedokļus, veicināt spēju uzņemties atbildību.
Prāta vētra	ideju apkopošana	20 – 30 min.	Metode, ko izmanto, lai apkopotu dalībnieku idejas. Prāta vētrai ir divi posmi: ideju vākšana (dalībnieks veido idejas, balstoties uz citu cilvēku idejām, atturas no citu ideju novērtējuma, metodes mērķis ir kvantitāte- jo vairāk ideju, jo labāk) ideju analizēšana (labi izmantojama, lai pārietu no vienas tēmas uz otru). Metodi izmanto, lai ikviens dalībnieks iesaistītos procesā, integrētu izteiktās idejas, veicinātu dalībniekus domāt radoši, attiecību uzlabošana starp dalībniekiem. Svarīgi, lai ideju vākšanas fāzē neviens izteiciens netiktu kritizēts un atmests kā nederīgs.
Modelēšana	problēmu risināšana	40 – 60 min.	Notikuma vai notikumu virknes analīze. Grupas dalībnieki modelē- maina situāciju. Problēmsituācija, kurai meklē vairākas alternatīvas. Visbiežāk situācijas analīzes rezultāts izskaidrojums (kas īsti notiek), lēmums, ieteikums vai darbības plāns. Mērķis- radīt aktīvu mācīšanās situāciju, kurā apspriežamā problēma atspoguļo reālo dzīvi, uzlabot izglītojamo spēju identificēt problēmas, cēloņus un sekas, attīstīt lēmumu pieņemšanas prasmes.
Spēle	prasmju veidošana	30 – 40 min.	Darbību kopums, ko parasti veic ar iepriekšēju mērķi. Spēle veicina nepieciešamo zināšanu un prasmju apgūšanu. Spēlei var būt  četras funkcijas: kognitīvā- veicina izglītojamo izziņu spēju attīstību, apgūt jauna zināšanas, prasmes un izmantot jau esošās darbības- stimulē dalībnieku darbības radošo procesu, motivē iesaistīties un aktīvi piedalīties sociālā- attīsta sadarbības prasmes, veido iecietīgu attieksmi pret citiem dalībniekiem izklaidējošā- dod iespēju relaksēties, apmierinājumu par veiksmīgu darbu. Metode veicina spriedzes noņemšanu, dod iespēju gūt pozitīvas emocijas. Tiek piedāvāti konkrēti uzdevumi, nosacījumi, kā rezultātā veidojas konkrēti procesi, attiecības, darbības.
Lomu spēle	situāciju simulēšana	30 – 40 min.	Pamatā ir reālas dzīves situācijas, procesā tiek noskaidrotas vērtības un viedokļi. Izmantojot lomu spēli, tiek meklēts risinājums problēmām un plānota darbība, pilnveidotas grupas dalībnieku sadarbības prasmes. Dalībnieki iejūtas konkrētā situācijā, uzņemoties konkrētas lomas izpildi, rīkojas tipiski reālajai situācijai, apgūstot vai nostiprinot nepieciešamās prasmes. Lomu spēles ietvaros dalībniekam ir iespēja domāt, spriest, runāt, sarunāties, klausīties un risināt problēmas. Metode attīsta prasmes: atšķirt būtisko no mazāk svarīgā, izteikt viedokli un aizstāvēt, klausīties citos, būt iecietīgam pret atšķirīgu viedokli. Lomu spēle ir viens no efektīvākajiem paņēmieniem, kas ļauj modelēt situāciju, paraudzīties situācijas dalībnieka, nevis malā stāvētāja acīm.
Atgriezeniskā saite	refleksija	pēc nepieciešamības	Ar atgriezeniskās saites palīdzību dalībnieki un vadītājs iegūst informāciju no katra dalībnieka kā arī grupas noskaņojumu kopumā.
Sociogramma	refleksija	pēc nepieciešamības	Diagramma vai cita veida grafisks atspoguļojums, kas atklāj grupas dalībnieku savstarpējās attiecības un to, kā viņi sadarbojas ar citiem, vai pret citiem grupas locekļiem.
Nomoda sapnis	pašrefleksija, iztēles stimulēšana	pēc nepieciešamības	Nomoda sapņi veicina dialogu starp apziņu un zemapziņu. Ar metodes palīdzību grupas dalībniekiem tiek veicināta jūtu refleksija, brīva pašizpausme, kā arī spēja simbolizēt, iedziļināties sevī. Nomoda sapnis aicina iztēlē veikt noteiktas darbības, kā rezultātā uznirst tēli, krāsas, simboli, parādās sajūtas (teksts 5- 10 min.)
Animācija	kaut ko iedzīvināt	pēc nepieciešamības	Animācijas jēdzienu lieto ar nozīmi- dot dzīvību. Tas ir stimuls cilvēka garīgajā, fiziskajā un emocionālajā dzīvē un noteiktā vidē, kas veicina iegūt plašāku pieredzi sevis realizēšanai, piederības apziņai. Animācija tiek definēta kā sociālpedagoģiskās darbības profesionālais instruments, kas pamatā ir vērsts uz sociālo prasmju attīstīšanu ikdienas situācijās.
Kognitīvā	sevis izpratnes veicināšana	30- 40 min.	Ar kognitīvo metodi var iemācīt veidot saskarsmes prasmes, paškontroles iemaņas, kas konkrētās problemātiskās situācijās redzēt vairākas alternatīvas rīcības iespējas un risinājumus.

Grupu vadīšanas metožu apkopojuma izveidošanā izmantots:

1. Metodiskais materiāls „Uzvedības korekcijas apmācības programma augsta riska grupas vecākiem”;
2. Sociālā darba terminoloģijas vārdnīca, izd. „Attīstība”, Rīga 2000;
3. L.Damberga,R.Klints, L.Matule, S.Poiša „Animācijas metožu pielietojums sociālpedagoģiskajā darbā”, izd.”Attīstība”, Rīga 2005;
4. Motivācijas programma „Pasaule smaida Tev”, izd.Rīgas Kristīgā bērnu patversme, Rīga 2005
5. Žurnāls „Sociālais darbinieks” Nr.3 2008

Lai veicas katram sociālajam darbiniekam izveidot savu „jumiķa darba jostu”!

Aina Āboliņa, 29.09.2014.

Talsu novada sociālais dienests

sociālā darbiniece