Lapas

Ilgstošie klienti: pamatprincipi darbā ar sociālā dienesta klientiem



Psihosociālajā sistēmiskajā sociālajā darbā ar ilgstošajiem sociālā dienesta klientiem palīdzošu attiecību veidošana ir vērsta uz to, lai padarītu klientu motivētu personisko problēmu risināšanai. Tas ir process, kurā domas, jūtas un idejas un cerības nav vienīgās, ar kurām cilvēki apmainās, bet ir nepieciešams tikt saprastam kopā. Tāpēc svarīgi ir ievērot psihosociālā darba pamatprincipus sistēmiskajā konsultēšanas procesā.
Katrā tikšanās reizē, sapulcē, sarunā – konteksta veidošana. Konsultēšanās laikā svarīgi sociālajam darbinieka ir noskaidrot vai tikšanās mērķis joprojām ir aktuāls. Svarīgi ir noskaidrot vai tikšanās joprojām visām iesaistītajām pusēm ir nepieciešama. Vai sadarbības modelis apmierina klientu, vai arī nepieciešamas citas darba metodes.
Sociālo lauku pielietojums. Metode balstīta uz personas vērtību un morāles principiem, iepriekšējo pieredzi, kultūru, zināšanām, reliģisko pārliecību un aizspriedumiem. Tie savukārt atbild par personas refleksijas spējām. Refleksija dod iespēju pieņemt, ka nekas nav pareizi vai nepareizi, vairāku variantu apspriešana, rada iespēju dzirdēt citu viedokli un dalīties ar savējo. Procesa noslēgumā persona pieņem atbilstošu lēmumu, likumu vai normu ievērošanu un kopēju vienošanās slēgšanu.
Sociālie aspekti. Daudzveidība. Katrs cilvēks pieder pie kādas noteiktas sistēmas, kurā viņš ir attīstījies, kuru mantojis un kurā guvis pieredzi. Sociālo aspektu ievērošana nodrošina iespēju iepazīties ar personas daudzveidību un informāciju kādu viņš nes. Tā ļauj sociālajam darbiniekam izvēlēties klienta vajadzībām piemērotākās metodes.
Holistika. No holistiskās pieejas izpratnes cilvēks ir dažādu sistēmu sastāvdaļa, kur viņš tiek skatīts konteksta ietvaros.
„Not knowing” pozīcija. Psihosociālajā sistēmiskajā konsultēšanā „Not knowing” pozīcijas ievērošana rada iespēju klientam pašam pastāstīt par savu sociālo situāciju. Sociālais darbinieks gūst jaunu priekšstatu par klienta problēmām no klienta redzespunkta.
Eksperta lomas pozicionēšana. Šīs metodes izmantošana sasaucas ar iepriekšējo „Not knowing” metodi. Sociālais darbinieks nav eksperts par klienta dzīvi, bet gan klients pats ir eksperts. Sociālais darbinieks ir eksperts par metodēm, kuras izmanto darbā ar klientu.
Cirkularitāte. Tā ir māksla uzdot jautājumus, kur katrs nākamais jautājums ir balstīts uz iepriekšējā jautājuma atbildes. Cirkulārie jautājumi palīdz sociālajam darbiniekam saglabāt neitralitāti un parādīt ieinteresētību.
Refleksijas dažādās formas. Refleksijai izšķir divus veidus, filozofisko un psiholoģisko. Psihosociālajā sistēmiskajā sociālajā konsultēšanā svarīgi ir abi veidi.
1. Filozofijā - cilvēka teorētiskās darbības process, kurā viņš izzina savu rīcību un likumus. Izšķir trīs refleksijas veidus:
a) elementārā refleksija (analizē rīcību un zināšanas, rosina pārdomas par to robežām un nozīmi);
b) zinātniskā refleksija (kritiska teorētisko zināšanu analīze ar tādu metožu un paņēmienu palīdzību, kādi raksturīgi attiecīgajai zinātnei);
c) filozofiskā refleksija (domāšanas un esamības, cilvēces kultūras galējo pamatojumu apzināšanās).
2. Psiholoģijā - cilvēka pašizziņa, kas izpaužas savu personīgo pārdzīvojumu, sajūtu un pārdomu uztvērumos un apcerēšanā. Refleksija ir ne tikai sevis saprašana un zināšanas par sevi, bet arī noskaidrošana, ko citi zina par mani, kā saprot manas personības nozīmes, emocionālās reakcijas utt.
Nepārtrauktas vienošanās un izvērtēšanas. Psihosociālā sistēmiskās konsultēšanas procesa laikā sociālajam darbiniekam un klientam ir svarīga nepārtraukta vienošanās sadarbību, par metodēm, par konteksta veidošanu. Svarīgi ir apzināties, ka gan sociālais darbinieks, gan klients strādā uz vienu mērķi. Vai klients ir gatavs pārmaiņām un vēlas turpināt sadarbību.
Persona nekad nevar būt problēma! Problēma ir problēma! Problēmas eksternalizācija, kuru piedāvā Naratīvās pieejas izmantošana ar stāstu palīdzību ļauj veidot jaunus, pozitīvus stāstus par klientam par sevi. Attīsta pozitīvās īpašības klientā un māca tās izmantot.
Tieša un atvērta komunikācija, skaidras lomas. Psihosociālās sistēmiskās konsultēšanas pamatā ir cieņas pilna attieksme pret klientu kā līdzvērtīgu. Tās ir palīdzošas attiecības, kuras balstītas uz noteiktu lomu apzināšanos un atvērtu attiecību veidošanas.
Varas pozīcijas apzināšanās. Varas pozīcijas apzināšanās var pastāvēt gadījumos, kad sociālā darbinieka klients ir nonācis pie sociālā darbinieka ar cita speciālista nosūtījumu. Svarīgi sociālajam darbiniekam apzināties savu ietekmi un kādos gadījumos sadarbībā ar klientu tā tiks izmantota. Piemēram, ja klienta rīcība radīs draudus veselībai vai dzīvībai, sociālajam darbiniekam būs nepieciešams par to ziņot atbildīgajām institūcijām.
Eko – sistēmiskā domāšana, sociālais tīklojums. Eko – sistēmiskās domāšanas pamatā ir paturēt prātā klienta sociālo tīklojumu sociālajā, fiziskajā un psiholoģiskajā vidē. Tiek ņemtas vērā klienta personiskās spējas un vajadzības, klienta apkārtējo – tuvinieku vai viņa ģimenes spējas un vajadzības, kā arī apkārtējā vide, kurā klients atrodas.
Sadarbība un kopējā radīšana. Kopējas sadarbības veidošanā ir svarīgi vienoties ar klientu par sadarbības veidu, kādā notiks konsultēšanas process. Sociālajam darbiniekam vienmēr ir jājautā vai klients ir apmierināts ar izvēlēto metodi problēmas risināšanā. Pastāv iespēja, ka klients pats nosaka veidu kādā grib veidot sadarbību, un vienoties, lai klients varētu justies apmierināts un respektēts.

Lai veicas tos ievērojot!
Kuldīgas novada p/a „Sociālais dienests”
Sociālā darbiniece Agnese Inapša