Psihosociālajā sistēmiskajā
sociālajā darbā ar ilgstošajiem sociālā dienesta klientiem palīdzošu attiecību
veidošana ir vērsta uz to, lai padarītu klientu motivētu personisko problēmu
risināšanai. Tas ir process, kurā domas, jūtas un idejas un cerības nav
vienīgās, ar kurām cilvēki apmainās, bet ir nepieciešams tikt saprastam kopā.
Tāpēc svarīgi ir ievērot psihosociālā darba pamatprincipus sistēmiskajā
konsultēšanas procesā.
Katrā tikšanās
reizē, sapulcē, sarunā – konteksta veidošana. Konsultēšanās laikā svarīgi sociālajam darbinieka ir
noskaidrot vai tikšanās mērķis joprojām ir aktuāls. Svarīgi ir noskaidrot vai
tikšanās joprojām visām iesaistītajām pusēm ir nepieciešama. Vai sadarbības
modelis apmierina klientu, vai arī nepieciešamas citas darba metodes.
Sociālo lauku
pielietojums.
Metode balstīta uz personas vērtību un morāles principiem, iepriekšējo
pieredzi, kultūru, zināšanām, reliģisko pārliecību un aizspriedumiem. Tie
savukārt atbild par personas refleksijas spējām. Refleksija dod iespēju
pieņemt, ka nekas nav pareizi vai nepareizi, vairāku variantu apspriešana, rada
iespēju dzirdēt citu viedokli un dalīties ar savējo. Procesa noslēgumā persona
pieņem atbilstošu lēmumu, likumu vai normu ievērošanu un kopēju vienošanās
slēgšanu.
Sociālie
aspekti. Daudzveidība. Katrs cilvēks pieder pie kādas noteiktas sistēmas, kurā viņš ir
attīstījies, kuru mantojis un kurā guvis pieredzi. Sociālo aspektu ievērošana
nodrošina iespēju iepazīties ar personas daudzveidību un informāciju kādu viņš
nes. Tā ļauj sociālajam darbiniekam izvēlēties klienta vajadzībām piemērotākās
metodes.
Holistika. No holistiskās pieejas
izpratnes cilvēks ir dažādu sistēmu sastāvdaļa, kur viņš tiek skatīts konteksta
ietvaros.
„Not knowing”
pozīcija.
Psihosociālajā sistēmiskajā konsultēšanā „Not knowing” pozīcijas ievērošana
rada iespēju klientam pašam pastāstīt par savu sociālo situāciju. Sociālais
darbinieks gūst jaunu priekšstatu par klienta problēmām no klienta
redzespunkta.
Eksperta lomas
pozicionēšana.
Šīs metodes izmantošana sasaucas ar iepriekšējo „Not knowing” metodi. Sociālais
darbinieks nav eksperts par klienta dzīvi, bet gan klients pats ir eksperts.
Sociālais darbinieks ir eksperts par metodēm, kuras izmanto darbā ar klientu.
Cirkularitāte.
Tā ir māksla
uzdot jautājumus, kur katrs nākamais jautājums ir balstīts uz iepriekšējā
jautājuma atbildes. Cirkulārie jautājumi palīdz sociālajam darbiniekam saglabāt
neitralitāti un parādīt ieinteresētību.
Refleksijas dažādās formas. Refleksijai
izšķir divus veidus, filozofisko un psiholoģisko. Psihosociālajā sistēmiskajā
sociālajā konsultēšanā svarīgi ir abi veidi.
1. Filozofijā - cilvēka teorētiskās darbības process, kurā viņš izzina savu rīcību un likumus. Izšķir trīs
refleksijas veidus:
b) zinātniskā refleksija (kritiska teorētisko
zināšanu analīze ar tādu metožu un
paņēmienu palīdzību, kādi raksturīgi attiecīgajai zinātnei);
2. Psiholoģijā - cilvēka pašizziņa, kas izpaužas
savu personīgo pārdzīvojumu, sajūtu un pārdomu uztvērumos un apcerēšanā.
Refleksija ir ne tikai sevis saprašana un zināšanas par sevi, bet arī
noskaidrošana, ko citi zina par mani, kā saprot manas personības nozīmes, emocionālās reakcijas utt.
Nepārtrauktas
vienošanās un izvērtēšanas. Psihosociālā sistēmiskās konsultēšanas procesa laikā
sociālajam darbiniekam un klientam ir svarīga nepārtraukta vienošanās
sadarbību, par metodēm, par konteksta veidošanu. Svarīgi ir apzināties, ka gan sociālais
darbinieks, gan klients strādā uz vienu mērķi. Vai klients ir gatavs pārmaiņām
un vēlas turpināt sadarbību.
Persona nekad
nevar būt problēma! Problēma ir problēma! Problēmas eksternalizācija, kuru piedāvā Naratīvās
pieejas izmantošana ar stāstu palīdzību ļauj veidot jaunus, pozitīvus stāstus
par klientam par sevi. Attīsta pozitīvās īpašības klientā un māca tās izmantot.
Tieša un
atvērta komunikācija, skaidras lomas. Psihosociālās sistēmiskās konsultēšanas pamatā ir cieņas
pilna attieksme pret klientu kā līdzvērtīgu. Tās ir palīdzošas attiecības,
kuras balstītas uz noteiktu lomu apzināšanos un atvērtu attiecību veidošanas.
Varas
pozīcijas apzināšanās. Varas pozīcijas apzināšanās var pastāvēt gadījumos, kad sociālā darbinieka
klients ir nonācis pie sociālā darbinieka ar cita speciālista nosūtījumu.
Svarīgi sociālajam darbiniekam apzināties savu ietekmi un kādos gadījumos
sadarbībā ar klientu tā tiks izmantota. Piemēram, ja klienta rīcība radīs
draudus veselībai vai dzīvībai, sociālajam darbiniekam būs nepieciešams par to
ziņot atbildīgajām institūcijām.
Eko –
sistēmiskā domāšana, sociālais tīklojums. Eko – sistēmiskās domāšanas pamatā ir paturēt prātā klienta
sociālo tīklojumu sociālajā, fiziskajā un psiholoģiskajā vidē. Tiek ņemtas vērā
klienta personiskās spējas un vajadzības, klienta apkārtējo – tuvinieku vai
viņa ģimenes spējas un vajadzības, kā arī apkārtējā vide, kurā klients atrodas.
Sadarbība un kopējā
radīšana.
Kopējas sadarbības veidošanā ir svarīgi vienoties ar klientu par sadarbības
veidu, kādā notiks konsultēšanas process. Sociālajam darbiniekam vienmēr ir
jājautā vai klients ir apmierināts ar izvēlēto metodi problēmas risināšanā.
Pastāv iespēja, ka klients pats nosaka veidu kādā grib veidot sadarbību, un
vienoties, lai klients varētu justies apmierināts un respektēts.
Lai veicas tos ievērojot!
Kuldīgas novada p/a „Sociālais dienests”
Sociālā darbiniece Agnese Inapša