Lapas

Dalībnieku "ziņa" LR LM, sociālo dienestu vadītājiem un citiem SD

Pēc projekta dalībnieku izvērtēšanas anketām:


1.      Ko par šo projektu un projekta mērķiem, saturu un rezultātiem vajadzētu zināt:
LR LM
Labklājības sistēmai ir nepieciešamas pārmaiņas sociālajā jomā, jo šobrīd pielietotās metodes ir neefektīvas un nestrādā klienta labā.  
Normatīvajos aktos jāveic izmaiņas un jānosaka sd specializācijas nepieciešamību, izstrādājot kritērijus  Lielisks projekts, kas maina darbinieku domāšanu, pilnveido, uzlabo  profesionalitāti, palīdz apzināties savu lomu profesionālā jomā, savas profesionālās vērtības. Projekts dod iespēju Sociālo dienestu klientiem saņemt kvalitatīvāku pakalpojumu. Darbinieki attīstās supervīziju laikā, piedaloties praktiskās nodarbībās, iesaistoties praksē. Nepieciešamas reformās sociālā darbā jomā, lai nošķirtu gadījuma vadīšanu no gadījuma menedzēšanas.
Projektā apgūtais ir paplašinājis sociālā darba lauku, atsvaidzinājis ar jaunu pieeju. Ieguvēji gan sociālie darbinieki, gan klienti un viņu ģimenes locekļi ( to gribu uzsvērt). Tas noskaidrots saņemot atgriezenisko saiti pēc konsultācijām.
Neapstāties tikai pie projekta apzināšanas, bet ar ieinteresēto pušu starpniecību, atzīt un ietvert sociālā darba likumdošanā psihosociālo konsultēšanu kā atsevišķu sociālā darba pakalpojumu.           Par iespējām, kā ieviest sociālajos pakalpojumos psihosociālo sistēmisko sociālo darbu, piesaistot kvalifikāciju ieguvušus speciālistus.            Šis ir process ar pozitīvu ilgtermiņa rezultātu, un iespēja mainīt Latvijā šobrīd neefektīvo sociālā darba jomu.     Apmācības radikāli lika pārvērtēt savu profesionālo darbību sociālā darba laukā un attiecībās ar klientu. Apmācības mērķtiecīgi tika virzītas uz to, lai sociālais darbinieks veidotu pozitīvu, cieņas pilnu attieksmi pret klientu. Psihosociālā konsultēšana ir pakalpojums, kas atšķiras no psihologa un psihoterapeita darbošanos. Sociālais darbs ir vērsts uz klienta personīgo resursu mobilizēšanu, pozitīvu risinājumu meklēšanu, izmantojot psihosociālo sistēmisko pieeju. Prakse rāda, ka izmaiņas atnāk, ja tiek mobilizēti klienta resursi viņa paša dzīves izmaiņām. Citādi izmaiņas nevar piedzīvot. Sistēmiskā pieeja parāda, cik maza ir sociālā darbinieka loma klienta dzīves izmaiņām.
Pārmaiņas nav ātrs process. Klients netiek padarīts „atkarīgs” no sociālā darbinieka, klients aktivizē savas stiprās puses un resursus, kas laika gaitā varētu samazināt soc.pab. saņēmēju skaitu     Viens soc. darbinieks nav tik universāls, lai kvalitatīvi veiktu psihosociālo sociālo darbu, kā arī trūkst specifisko zināšanu, šis projekts parādīja, ka psihosociālam darbam ir nepieciešamas specifiskas zināšanas un būtu nepieciešams soc.darbin. izglītībā ieviest atsevišķu specializāciju. Kur esošo gadījuma vadīšanu veiktu viens darbinieks un psihosociālo sistēmisko darbu cits.             Dalība projektā ir saskaņā ar „Profesionālā sociālā darba attīstības pamatnostādnēm 2014-2020”, kur uzsvērta specializāciju sociālā darbā nozīme. Augstāk minētais projekts ir sniedzis iespēju 14 sociālajiem darbiniekiem specializēties psihosociālā darba jomā.
Genogramma un ekokarte brīnišķīgas metodes, nevis institūciju, bet, klienta vajadzībām. 
Sociālo dienestu vadītājiem
Atbalstīt psihosociālā sistēmiskā sociālā darba konsultantus, lai ieviestu šo pakalpojumu savos sociālajos dienestos.    Sociālais dienests ir spējīgs sniegt kvalitatīvāku darbu, ja darbinieki ir specializējušies                
Tā nav tikai teorija vai kārtējais projekts, kurā tikai ņemta dalība, tas darbojas praksē un ir neatsverams atbalsts klientiem. Lūdzu, atbalstiet!
Perspektīvā psihosociālo konsultēšanu ieviest sociālā dienestā kā atsevišķu sociālā darba pakalpojumu  .
Vadoties no projektā iegūtajiem rezultātiem, izvērtēt iespējas institūcijā nodrošināt ar darbu psihosociālo sistēmisko sociālo darbinieku.
Psihosociālā sistēmiskā sociālā darbā sociālā gadījuma vadīšana būtu jānošķir no sociālā gadījuma risināšanas.
Caur sistēmisko pieeju sociālā gadījuma risinātājs, (konsultants), palīdz klientam apzināties viņa situāciju (no klienta pozīcijām, sajūtām, atziņām), neliekot akcentu uz problēmām, neiedziļinoties lietu būtībā, tādā veidā mobilizējot klienta resursus. Sociālā gadījuma vadītājs palīdz klientam situāciju normalizēt.
Ilgtermiņā mazinās sociālās palīdzības saņēmēji, klienti ir atbildīgāki par savu dzīvi, gatavi uzņemties atbildību.          
Ieviest psihosociālo sistēmisko sociālo darbu dienestā, kā atsevišķu pakalpojumu, jo ir attaisnojies ieguldītais darbs, ar klientu apmierinātību un viņu dzīves kvalitātes uzlabošanos ilgtermiņā. Kā arī dienestam ir jauns resurss, pakalpojums, kas iespējams cels dienesta prestižu.      
Projekta īstenošanas rezultātā palielinājusies Latvijas iedzīvotāju pieeja kvalitatīvam un profesionālam sociālā darbinieka atbalstam.
Pat sarežģītās situācijās var saskatīt pozitīvo. Katra cilvēka unikālo sociālo tīklojumu, kurā veidojas viņa dzīvesstāsti un dzīves modeļi, kas ietekmē cilvēka dzīvi dažādos virzienos;                   
Pēdējos gadus priekšstats par to ir fokusējies pamatā uz materiālo palīdzību, lai gan nevar likt vienādības zīmi.
Citiem sociāliem darbiniekiem
Ne katrs SD klients ir gatavs mainīt un uzņemties atbildību par savu dzīvi. Pakalpojums orientēts uz motivētiem klientiem.           Sociālais darbinieks nesaistās tikai ar statusa noteikšanu un pabalsta aprēķināšanu, bet arī ar nopietnu individuālu pieeju katram klientam          
Psihosociālā sistēmiskā sociālā darbā sociālā gadījuma vadīšana būtu jānošķir no sociālā gadījuma risināšanas. Klients pats pieņem lēmumus, sociālais darbinieks, izmantojot savas profesionālās zināšanas, metodes palīdz aktivizēt resursus, palīdz saskatīt lietas, kuras klients neredz, jo skatās uz gadījumu no vairākām  pusēm.       
Iecietību un izpratni pret kolēģiem, kuri konsultē. Laikietilpīgs process, rezultāts nebūs tūlīt un tagad, reizēm arī izpaliks vispār.        Izmantot sistēmisko pieeju, metodes, principus sociālā gadījuma vadīšanā.Iepazīties ar psihosociālā sistēmiskā sociālā darba specifiku, palīdzot to ieviest psihosociālajiem sistēmiskajiem konsultantiem savā institūcijā. Meklēt iespējas apgūt zināšanas psihosociālajā sistēmiskajā sociālajā darbā.           
Sociālā palīdzība sniedz īstermiņa rezultātu, savukārt psihosociālā konsultēšana sniedz pozitīvu rezultātu ilgtermiņā.     Cieņa un klienta atšķirības pieņemšana (klienta iespējas, robežas, laiks u.tml.), uzticēties klienta potenciālai attīstībai attiecībā uz viņa labklājību, veicināt klienta pašcieņu un pieņemt viņu bez nosodījuma. Koncentrēšanās uz problemātiskajām jomām nerada nekādu attīstību. Cilvēkiem ir grūti mainīties negatīvi definētā vidē. Klients ir „eksperts” par sevi un savu dzīvi, un sociālais darbinieks ir „eksperts” par savu profesionalitāti un savu personību.          
Problēma nav cilvēks, bet gan attiecības. PSD nav balstīts uz ātru rezultātu, bet uz lēnu, noturīgu pārmaiņu procesu. Darbs ar jūtām, emocijām. Klienta pieņemšana no nezināšanas pozīcijas. Atbildība tiek deleģēta. Klients pats ir eksperts pār savu dzīvi.        Psihosociālais sistēmiskais sociālais darbs – skats uz klientu mainījies, sistēmiskā pieeja ļauj redzēt klientu plašāk, redzēt klienta sistēmas. Respektēt klientu, cienīt, ļaut uzņemties atbildību pašam par savu dzīvi, būt ekspertam par savu dzīvi. Soc.darbiniekam just un piedzīvot gandarījumu par savu darbu.
Mērķtiecīgs „psihosociālais darbs” ir jauna un vēl neierasta prakse. Līdz šim vairumā gadījumu darbs tika vērsts uz problēmu seku novēršanu. Lielākais uzsvars tika likts uz sociālās palīdzības sniegšanu, sociālo gadījumu vadīšanu (menedžēšanu), piesaistot psihologa u.c. pakalpojumus, bet neskatoties uz iepriekš minēto nereti SD klientiem sniegto atbalstu risinājums/rezultāts nav rasts ilgtermiņā.
Sabiedrībai
Katram cilvēkam ir tiesības būt ekspertam par savu dzīvi un pieņemt lēmumus.        
Sociālais darbinieks ir arī atbalsta persona.    
Pārmaiņas ir ilgs process. Sasteidzot rezultātu, var visu sabojāt.       
Sabiedrību vispirms vajadzētu informēt par jauno sociālā darba metodi, izskaidrot kas tas ir, kādi ieguvumi un galvenais ar ko atšķiras no psihologa un psihoterapeita darba. Dot ieskatu un veidot izpratni par psihosociālo sistēmisko darbu.           
Jaunais pakalpojums palīdzēs cilvēkam mērķtiecīgi attīstīt savus resursus un pārvarēt psiholoģiskās, un sociālās problēmas, varam palīdzēt atjaunot un izveidot atbalstošākas ģimeniskās attiecības         
Ka ar laiku šāds pakalpojums būs pieejams. Iepazīstināt sabiedrību par šī pakalpojuma nozīmīgumu.     
Sociālais darbs ir radoša profesija.     
Sistēmiskā pieeja sociālajā darbā uzsver:        mainoties vienai sistēmas daļai, mainās arī apkārtējā sistēma.    
Sabiedrības ieguvums, ilgstošo klientu samazināšanās atveseļošana, klientu spēja rast sevī resursus un uzlabot savu dzīves kvalitāti.       
Saskatu psihosociālo darbu- kā resursu iepriekš minēto grūtību risinājumam.
Cieņas principu pret katru cilvēku, tā dzimumu, sociālo šķiru, etnisko piederību un reliģisko pārliecību; Līdz ar ekonomisko krīzi valstī būtiski izmainījās izpratne par to, kas vispār ir profesionāls sociālais darbs
 


Kā Jūs vērtējat apmācību programmu un saturu? Cik tas bija pārdomāts, interesants un aktuāls jūsu profesionālai izaugsmei, un darbam?
Vid: 4,86 (no 5 ballēm)
Kas patika vislabāk?
Iespēja apgūt jaunu pieeju, metodes pielietojamas sociālā darba praksē pie SD praksē praktizējošiem augsta līmeņa profesionāļiem.           
Katra nodarbība atsevišķi izstrādāta un kopā katrs nodarbību bloks tika veidots secīgi uz kopīgas izpratnes veidošanu. Nodarbības katra atsevišķi un visas kopā papildināja zināšanas vajadzīgajā jomā, lai rastu izpratni par sistēmisko pieeju, vēlme neizlaist nevienu apmācību dienu, lai kas būtisks netiku zaudēts, līdz ar to nav iespējams izdalīt kādu īpaši. Ieraudzīt sociālo darbu no cita rakursa, izprast, ka sistēmas ir mums visapkārt un mēs esam tie kas tās veido, prieks strādāt ar cilvēkiem, kurus respektējam un atzīstam par līdztiesīgiem un vērtīgiem – tas ir mans profesionālās izaugsmes sākums sociālajā darbā.
Dažādas metodes, kas tika piedāvātas no pasniedzēju puses. Izvēlētie eksperti un viņu apmācību tēmas!
Interaktīva darbošanās, mācību procesa laikā gūtie apskaidrības un atziņu brīži. Brīži, kad varēja skaidri saprast, par ko iet runa!
Iespēja apgūt prasmes pie profesionāļiem praktiķiem, kā arī nodarbību laikā izmēģināt metodikas grupu darbā. Iespēja supervīzēties.             
Patika Ilzes Norman neierastais pozitīvisms visās lietās, iemācījos un cenšos neaizmirst cieņpilno attieksmi darbā ar klientiem.       
Apmācību programma un saturs bija pamatīgi pārdomāts, ļoti interesants un patiešām aktuāls manai profesionālajai izaugsmei, un ļoti noderīgs darbam.  
Man patika nepārtrauktā sadarbība ar pasniedzējiem, aktīvā praktiskā  iesaistīšanās nodarbībās, nepārtraktie praktiskie uzdevumi, kad varēju  izmēģināt praksē iegūtas zināšanas.
Pasniedzēji centās mums iedot pēc iespējas vairāk praktiskās metodes, zināšanas, kuras var izmantot praksē, un centās parādīt kā tās darbojās praksē, izskaidrot nianses, kam jāpievērš uzmanība. Pasniedzēji centās atbildēt uz visiem dalībnieču jautājumiem, centās, lai katrs izprastu tēmas būtību un jēgu. Bija iespēja piedzīvot supervīzijas jaunā formātā, kas deva iespēju attīstīt prasmes reflektēt.      Instrumentu groza veidošana, piedzīvojums caur sevi.
Manuprāt, programmas saturs bija ļoti interesants un visaptverošs. Tika iegūts jauns, plašāks skatījums uz konsultēšanas procesu, klientu. Kā visbūtiskāko, paralēli zināšanām, uzskatu, ka ieguvu prasmi reflektēt, kas ir neatņemama sastāvdaļa profesionālajai pilnveidei, sevis izzināšanai, izaugsmei. Lai palīdzētu, izprastu klientu, man ir nepieciešams saprast, kas konkrētajās situācijās notiek ar mani.
Patika, ka apmācības notika pēc plāna, jau laikus varēju plānot savu darba grafiku. Vērtīgs instrumentu grozs, profesionāli pasniedzēji, kas manā skatījumā sevi ieguldīja par 100% un līdz ar to deva mums. Patika arī supervīzijas, tādas līdz šim nebiju piedzīvojusi, ļoti dziļas un sevis izzināšanai noderīgas.
Programma bija ļoti aktuāla un nepieciešama manai profesionālai izaugsmei, saturs iespējami pietuvināts nepieciešamām zināšanām par psihosociālo sistēmisko sociālo darbu.
Kas nepatika, grūtības?
Grūtības dažreiz sagādāja pasniedzēju dažādais skatījums uz psihosociālo sistēmisko sociālo darbu, dažreiz radās pretrunas. Programma beigu posmā bija ļoti saspringta, īsi starplaiki starp apmācību reizēm, lai apzinātu, izprastu, pieņemtu un aprobētu metodes un zināšanas reālajā praksē.
Beigas likās sasteigtas, īsti mums vēl nebija skaidra šī pakalpojuma ieviešana un likās, ka pasniedzējiem arī dalās viedoklis šajā jautājumā.
Grūtības saistītas ar saspringto apmācību grafiku, savienošana ar darbā veicamajiem darbiem.
Sākotnēji grūtības radīja apmācībās iegūto zināšanu pielietošana praksē, strādājot pēc gadījuma vadīšanas (menedžēšanas) principa.       
Izbraukāšana un tikšanās vietām, nakšņošana, sestdienās apmācības.           
Grūtības sagādāja sevis kā darbinieka, izpratnes maiņas apzināšana, iekšējās transformācijas pieņemšana.
Kad mācību procesā lietas tika sarežģītas, nebija konkrētu atbilžu uz jautājumiem, tā vietā – milzum daudz atbilžu variācijas.       
Aprobācijas laikā pārāk lielā mācību intensitāte.       
Nevarētu teikt, ka nepatika, bet apgrūtināja apmācību biežums oktobra mēnesī.          
Nepatika teorijas, bet skaidrs , kā tā ir nepieciešama. Grūtības sagādāja svešvārdi, ko līdz šim nebiju dzirdējusi.  
Grūti bija apmācībās iegūtās zināšanas un praktisko darbu  apvienot ar sociālās palīdzības organizatora darbu.             
Grūtības sagādāja tas, kas mācību laikā bija jāsāk praktiski darboties – sākas praksē. Dažreiz bija apjukums dēļ tā, ka pasniedzējiem bija atšķirīgie skaidrojumi par sistēmisko sociālo darbu.    
Viss bija interesants un vajadzīgs, nav pietiekama laika, lai izlasītu nepieciešamo literatūru.
Tas, ka katru reizi apmācības notika citā pilsētā bija nedaudz apgrūtinoši. Man personīgi būtu bijis vieglāk organizēties, ja apmācības notiktu vienā pilsētā.