1.
Ko
par šo projektu un projekta mērķiem, saturu un rezultātiem vajadzētu zināt:
LR LM
|
Labklājības
sistēmai ir nepieciešamas pārmaiņas sociālajā jomā, jo šobrīd pielietotās
metodes ir neefektīvas un nestrādā klienta labā.
Normatīvajos
aktos jāveic izmaiņas un jānosaka sd specializācijas nepieciešamību,
izstrādājot kritērijus Lielisks
projekts, kas maina darbinieku domāšanu, pilnveido, uzlabo profesionalitāti, palīdz apzināties savu
lomu profesionālā jomā, savas profesionālās vērtības. Projekts dod iespēju
Sociālo dienestu klientiem saņemt kvalitatīvāku pakalpojumu. Darbinieki
attīstās supervīziju laikā, piedaloties praktiskās nodarbībās, iesaistoties
praksē. Nepieciešamas reformās sociālā darbā jomā, lai nošķirtu gadījuma vadīšanu
no gadījuma menedzēšanas.
Projektā
apgūtais ir paplašinājis sociālā darba lauku, atsvaidzinājis ar jaunu pieeju.
Ieguvēji gan sociālie darbinieki, gan klienti un viņu ģimenes locekļi ( to
gribu uzsvērt). Tas noskaidrots saņemot atgriezenisko saiti pēc
konsultācijām.
Neapstāties
tikai pie projekta apzināšanas, bet ar ieinteresēto pušu starpniecību, atzīt
un ietvert sociālā darba likumdošanā psihosociālo konsultēšanu kā atsevišķu
sociālā darba pakalpojumu. Par
iespējām, kā ieviest sociālajos pakalpojumos psihosociālo sistēmisko sociālo
darbu, piesaistot kvalifikāciju ieguvušus speciālistus. Šis ir process ar pozitīvu
ilgtermiņa rezultātu, un iespēja mainīt Latvijā šobrīd neefektīvo sociālā
darba jomu. Apmācības radikāli lika
pārvērtēt savu profesionālo darbību sociālā darba laukā un attiecībās ar
klientu. Apmācības mērķtiecīgi tika virzītas uz to, lai sociālais darbinieks
veidotu pozitīvu, cieņas pilnu attieksmi pret klientu. Psihosociālā
konsultēšana ir pakalpojums, kas atšķiras no psihologa un psihoterapeita
darbošanos. Sociālais darbs ir vērsts uz klienta personīgo resursu
mobilizēšanu, pozitīvu risinājumu meklēšanu, izmantojot psihosociālo
sistēmisko pieeju. Prakse rāda, ka izmaiņas atnāk, ja tiek mobilizēti klienta
resursi viņa paša dzīves izmaiņām. Citādi izmaiņas nevar piedzīvot.
Sistēmiskā pieeja parāda, cik maza ir sociālā darbinieka loma klienta dzīves
izmaiņām.
Pārmaiņas nav
ātrs process. Klients netiek padarīts „atkarīgs” no sociālā darbinieka,
klients aktivizē savas stiprās puses un resursus, kas laika gaitā varētu
samazināt soc.pab. saņēmēju skaitu Viens
soc. darbinieks nav tik universāls, lai kvalitatīvi veiktu psihosociālo
sociālo darbu, kā arī trūkst specifisko zināšanu, šis projekts parādīja, ka
psihosociālam darbam ir nepieciešamas specifiskas zināšanas un būtu
nepieciešams soc.darbin. izglītībā ieviest atsevišķu specializāciju. Kur
esošo gadījuma vadīšanu veiktu viens darbinieks un psihosociālo sistēmisko
darbu cits. Dalība projektā
ir saskaņā ar „Profesionālā sociālā darba attīstības pamatnostādnēm
2014-2020”, kur uzsvērta specializāciju sociālā darbā nozīme. Augstāk
minētais projekts ir sniedzis iespēju 14 sociālajiem darbiniekiem
specializēties psihosociālā darba jomā.
Genogramma un
ekokarte brīnišķīgas metodes, nevis institūciju, bet, klienta
vajadzībām.
|
Sociālo dienestu vadītājiem
|
Atbalstīt
psihosociālā sistēmiskā sociālā darba konsultantus, lai ieviestu šo
pakalpojumu savos sociālajos dienestos. Sociālais
dienests ir spējīgs sniegt kvalitatīvāku darbu, ja darbinieki ir specializējušies
Tā nav tikai
teorija vai kārtējais projekts, kurā tikai ņemta dalība, tas darbojas praksē
un ir neatsverams atbalsts klientiem. Lūdzu, atbalstiet!
Perspektīvā
psihosociālo konsultēšanu ieviest sociālā dienestā kā atsevišķu sociālā darba
pakalpojumu .
Vadoties no
projektā iegūtajiem rezultātiem, izvērtēt iespējas institūcijā nodrošināt ar
darbu psihosociālo sistēmisko sociālo darbinieku.
Psihosociālā
sistēmiskā sociālā darbā sociālā gadījuma vadīšana būtu jānošķir no sociālā
gadījuma risināšanas.
Caur
sistēmisko pieeju sociālā gadījuma risinātājs, (konsultants), palīdz klientam
apzināties viņa situāciju (no klienta pozīcijām, sajūtām, atziņām), neliekot
akcentu uz problēmām, neiedziļinoties lietu būtībā, tādā veidā mobilizējot
klienta resursus. Sociālā gadījuma vadītājs palīdz klientam situāciju
normalizēt.
Ilgtermiņā
mazinās sociālās palīdzības saņēmēji, klienti ir atbildīgāki par savu dzīvi,
gatavi uzņemties atbildību.
Ieviest
psihosociālo sistēmisko sociālo darbu dienestā, kā atsevišķu pakalpojumu, jo
ir attaisnojies ieguldītais darbs, ar klientu apmierinātību un viņu dzīves
kvalitātes uzlabošanos ilgtermiņā. Kā arī dienestam ir jauns resurss,
pakalpojums, kas iespējams cels dienesta prestižu.
Projekta
īstenošanas rezultātā palielinājusies Latvijas iedzīvotāju pieeja
kvalitatīvam un profesionālam sociālā darbinieka atbalstam.
Pat sarežģītās
situācijās var saskatīt pozitīvo. Katra
cilvēka unikālo sociālo tīklojumu, kurā veidojas viņa dzīvesstāsti un dzīves
modeļi, kas ietekmē cilvēka dzīvi dažādos virzienos;
Pēdējos gadus
priekšstats par to ir fokusējies pamatā uz materiālo palīdzību, lai gan nevar
likt vienādības zīmi.
|
Citiem sociāliem darbiniekiem
|
Ne katrs SD
klients ir gatavs mainīt un uzņemties atbildību par savu dzīvi. Pakalpojums
orientēts uz motivētiem klientiem. Sociālais
darbinieks nesaistās tikai ar statusa noteikšanu un pabalsta aprēķināšanu,
bet arī ar nopietnu individuālu pieeju katram klientam
Psihosociālā
sistēmiskā sociālā darbā sociālā gadījuma vadīšana būtu jānošķir no sociālā
gadījuma risināšanas. Klients pats pieņem lēmumus, sociālais darbinieks,
izmantojot savas profesionālās zināšanas, metodes palīdz aktivizēt resursus,
palīdz saskatīt lietas, kuras klients neredz, jo skatās uz gadījumu no
vairākām pusēm.
Iecietību un
izpratni pret kolēģiem, kuri konsultē. Laikietilpīgs process, rezultāts nebūs
tūlīt un tagad, reizēm arī izpaliks vispār. Izmantot
sistēmisko pieeju, metodes, principus sociālā gadījuma vadīšanā.Iepazīties ar
psihosociālā sistēmiskā sociālā darba specifiku, palīdzot to ieviest
psihosociālajiem sistēmiskajiem konsultantiem savā institūcijā. Meklēt
iespējas apgūt zināšanas psihosociālajā sistēmiskajā sociālajā darbā.
Sociālā
palīdzība sniedz īstermiņa rezultātu, savukārt psihosociālā konsultēšana sniedz
pozitīvu rezultātu ilgtermiņā. Cieņa
un klienta atšķirības pieņemšana (klienta iespējas, robežas, laiks u.tml.),
uzticēties klienta potenciālai attīstībai attiecībā uz viņa labklājību,
veicināt klienta pašcieņu un pieņemt viņu bez nosodījuma. Koncentrēšanās uz
problemātiskajām jomām nerada nekādu attīstību. Cilvēkiem ir grūti mainīties
negatīvi definētā vidē. Klients ir „eksperts” par sevi un savu dzīvi, un
sociālais darbinieks ir „eksperts” par savu profesionalitāti un savu
personību.
Problēma nav cilvēks,
bet gan attiecības. PSD nav balstīts uz ātru rezultātu, bet uz lēnu, noturīgu
pārmaiņu procesu. Darbs ar jūtām, emocijām. Klienta pieņemšana no nezināšanas
pozīcijas. Atbildība tiek deleģēta. Klients pats ir eksperts pār savu dzīvi. Psihosociālais sistēmiskais sociālais
darbs – skats uz klientu mainījies, sistēmiskā pieeja ļauj redzēt klientu
plašāk, redzēt klienta sistēmas. Respektēt klientu, cienīt, ļaut uzņemties
atbildību pašam par savu dzīvi, būt ekspertam par savu dzīvi. Soc.darbiniekam
just un piedzīvot gandarījumu par savu darbu.
Mērķtiecīgs
„psihosociālais darbs” ir jauna un vēl neierasta prakse. Līdz šim vairumā
gadījumu darbs tika vērsts uz problēmu seku novēršanu. Lielākais uzsvars tika
likts uz sociālās palīdzības sniegšanu, sociālo gadījumu vadīšanu
(menedžēšanu), piesaistot psihologa u.c. pakalpojumus, bet neskatoties uz
iepriekš minēto nereti SD klientiem sniegto atbalstu risinājums/rezultāts nav
rasts ilgtermiņā.
|
Sabiedrībai
|
Katram
cilvēkam ir tiesības būt ekspertam par savu dzīvi un pieņemt lēmumus.
Sociālais
darbinieks ir arī atbalsta persona.
Pārmaiņas
ir ilgs process. Sasteidzot rezultātu, var visu sabojāt.
Sabiedrību
vispirms vajadzētu informēt par jauno sociālā darba metodi, izskaidrot kas
tas ir, kādi ieguvumi un galvenais ar ko atšķiras no psihologa un
psihoterapeita darba. Dot ieskatu un veidot izpratni par psihosociālo
sistēmisko darbu.
Jaunais
pakalpojums palīdzēs cilvēkam mērķtiecīgi attīstīt savus resursus un pārvarēt
psiholoģiskās, un sociālās problēmas, varam palīdzēt atjaunot un izveidot
atbalstošākas ģimeniskās attiecības
Ka
ar laiku šāds pakalpojums būs pieejams. Iepazīstināt sabiedrību par šī
pakalpojuma nozīmīgumu.
Sociālais
darbs ir radoša profesija.
Sistēmiskā
pieeja sociālajā darbā uzsver: mainoties
vienai sistēmas daļai, mainās arī apkārtējā sistēma.
Sabiedrības
ieguvums, ilgstošo klientu samazināšanās atveseļošana, klientu spēja rast
sevī resursus un uzlabot savu dzīves kvalitāti.
Saskatu
psihosociālo darbu- kā resursu iepriekš minēto grūtību risinājumam.
Cieņas principu pret katru cilvēku, tā
dzimumu, sociālo šķiru, etnisko piederību un reliģisko pārliecību; Līdz ar
ekonomisko krīzi valstī būtiski izmainījās izpratne par to, kas vispār ir
profesionāls sociālais darbs
|
Kā Jūs vērtējat apmācību programmu un saturu? Cik tas bija pārdomāts, interesants un aktuāls jūsu profesionālai izaugsmei, un darbam?
Vid:
4,86 (no 5 ballēm)
Kas
patika vislabāk?
Iespēja apgūt jaunu
pieeju, metodes pielietojamas sociālā darba praksē pie SD praksē praktizējošiem
augsta līmeņa profesionāļiem.
Katra nodarbība
atsevišķi izstrādāta un kopā katrs nodarbību bloks tika veidots secīgi uz
kopīgas izpratnes veidošanu. Nodarbības katra atsevišķi un visas kopā
papildināja zināšanas vajadzīgajā jomā, lai rastu izpratni par sistēmisko
pieeju, vēlme neizlaist nevienu apmācību dienu, lai kas būtisks netiku zaudēts,
līdz ar to nav iespējams izdalīt kādu īpaši. Ieraudzīt sociālo darbu no cita
rakursa, izprast, ka sistēmas ir mums visapkārt un mēs esam tie kas tās veido,
prieks strādāt ar cilvēkiem, kurus respektējam un atzīstam par līdztiesīgiem un
vērtīgiem – tas ir mans profesionālās izaugsmes sākums sociālajā darbā.
Dažādas metodes, kas
tika piedāvātas no pasniedzēju puses. Izvēlētie eksperti un viņu apmācību
tēmas!
Interaktīva darbošanās,
mācību procesa laikā gūtie apskaidrības un atziņu brīži. Brīži, kad varēja
skaidri saprast, par ko iet runa!
Iespēja apgūt prasmes
pie profesionāļiem praktiķiem, kā arī nodarbību laikā izmēģināt metodikas grupu
darbā. Iespēja supervīzēties.
Patika Ilzes Norman
neierastais pozitīvisms visās lietās, iemācījos un cenšos neaizmirst cieņpilno
attieksmi darbā ar klientiem.
Apmācību programma un
saturs bija pamatīgi pārdomāts, ļoti interesants un patiešām aktuāls manai
profesionālajai izaugsmei, un ļoti noderīgs darbam.
Man patika nepārtrauktā
sadarbība ar pasniedzējiem, aktīvā praktiskā
iesaistīšanās nodarbībās, nepārtraktie praktiskie uzdevumi, kad
varēju izmēģināt praksē iegūtas
zināšanas.
Pasniedzēji centās mums
iedot pēc iespējas vairāk praktiskās metodes, zināšanas, kuras var izmantot
praksē, un centās parādīt kā tās darbojās praksē, izskaidrot nianses, kam
jāpievērš uzmanība. Pasniedzēji centās atbildēt uz visiem dalībnieču
jautājumiem, centās, lai katrs izprastu tēmas būtību un jēgu. Bija iespēja
piedzīvot supervīzijas jaunā formātā, kas deva iespēju attīstīt prasmes
reflektēt. Instrumentu groza
veidošana, piedzīvojums caur sevi.
Manuprāt, programmas
saturs bija ļoti interesants un visaptverošs. Tika iegūts jauns, plašāks
skatījums uz konsultēšanas procesu, klientu. Kā visbūtiskāko, paralēli
zināšanām, uzskatu, ka ieguvu prasmi reflektēt, kas ir neatņemama sastāvdaļa
profesionālajai pilnveidei, sevis izzināšanai, izaugsmei. Lai palīdzētu,
izprastu klientu, man ir nepieciešams saprast, kas konkrētajās situācijās
notiek ar mani.
Patika, ka apmācības
notika pēc plāna, jau laikus varēju plānot savu darba grafiku. Vērtīgs
instrumentu grozs, profesionāli pasniedzēji, kas manā skatījumā sevi ieguldīja
par 100% un līdz ar to deva mums. Patika arī supervīzijas, tādas līdz šim
nebiju piedzīvojusi, ļoti dziļas un sevis izzināšanai noderīgas.
Programma bija ļoti
aktuāla un nepieciešama manai profesionālai izaugsmei, saturs iespējami
pietuvināts nepieciešamām zināšanām par psihosociālo sistēmisko sociālo darbu.
Kas
nepatika, grūtības?
Grūtības dažreiz
sagādāja pasniedzēju dažādais skatījums uz psihosociālo sistēmisko sociālo
darbu, dažreiz radās pretrunas. Programma beigu posmā bija ļoti saspringta, īsi
starplaiki starp apmācību reizēm, lai apzinātu, izprastu, pieņemtu un aprobētu
metodes un zināšanas reālajā praksē.
Beigas likās
sasteigtas, īsti mums vēl nebija skaidra šī pakalpojuma ieviešana un likās, ka
pasniedzējiem arī dalās viedoklis šajā jautājumā.
Grūtības saistītas ar
saspringto apmācību grafiku, savienošana ar darbā veicamajiem darbiem.
Sākotnēji grūtības
radīja apmācībās iegūto zināšanu pielietošana praksē, strādājot pēc gadījuma
vadīšanas (menedžēšanas) principa.
Izbraukāšana un
tikšanās vietām, nakšņošana, sestdienās apmācības.
Grūtības sagādāja sevis
kā darbinieka, izpratnes maiņas apzināšana, iekšējās transformācijas
pieņemšana.
Kad mācību procesā
lietas tika sarežģītas, nebija konkrētu atbilžu uz jautājumiem, tā vietā –
milzum daudz atbilžu variācijas.
Aprobācijas laikā pārāk
lielā mācību intensitāte.
Nevarētu
teikt, ka nepatika, bet apgrūtināja apmācību biežums oktobra mēnesī.
Nepatika teorijas, bet
skaidrs , kā tā ir nepieciešama. Grūtības sagādāja svešvārdi, ko līdz šim
nebiju dzirdējusi.
Grūti bija apmācībās
iegūtās zināšanas un praktisko darbu
apvienot ar sociālās palīdzības organizatora darbu.
Grūtības sagādāja tas, kas mācību
laikā bija jāsāk praktiski darboties – sākas praksē. Dažreiz bija apjukums dēļ
tā, ka pasniedzējiem bija atšķirīgie skaidrojumi par sistēmisko sociālo darbu.
Viss bija interesants
un vajadzīgs, nav pietiekama laika, lai izlasītu nepieciešamo literatūru.
Tas, ka katru reizi
apmācības notika citā pilsētā bija nedaudz apgrūtinoši. Man personīgi būtu
bijis vieglāk organizēties, ja apmācības notiktu vienā pilsētā.