Refleksija
iepazīstoties ar Ilzes Norman materiālu
par
psihosociālo sistēmisko sociālo darbu.
Jūtos gandarīta, kad
man 2018.gada septembrī tika radīta iespēja ar Ilzi Norman tikties Zviedrijā,
viņas darba vietā. Klātienē dzirdēt par darba metodēm, redzēt izveidoto centru
un kā iekārtotas darba telpas. Mani iedvesmoja gan stāstītais par kopējo
sociālā darba sistēmu Zviedrijā, gan izglītības iegūšanas principi, kā arī
I.Norman tiešais darbs ar klientiem. Iespēja otrreiz satikt un smelties zināšanas no
I.Norman Latvijā, man nesanāca, taču esot Zviedrijā saņēmu impulsu, ka vēlos
kaut ko mainīt savā profesionālajā dzīvē. Un tik ļoti koncentrējoties uz
pārmaiņām līdz nonācu šajā profesionālās pilnveides programmā.
Man ļoti labi palīdzēja
mājas lapā : http://socialaisdarbs.blogspot.com
ievietotais video, kur I.Norman atklāj svarīgus momentus sistēmiskajā
pieejā.
Visā apmācību laikā, katrs no
pasniedzējiem uzsver, cik liela nozīme ir Laikam, Vietai, Saturam/kontekstam un
Attiecībām. Uzsākot praksi sapratu, cik svarīgi ir ievērot, sev atgādināt
sistēmiskā sociālā darba pamatprincipus, jāatzīst, ka ar atsevišķiem, piemēram,
eksperta lomas pozicionēšana, varas pozīcijas apzināšanās, arī refleksija dažādās formās nemaz tik viegli man neizdodas
īstenot. Taču šobrīd ļoti atbildīgi pieeju refleksijai pirms konsultācijas, sagatavošanās
procesam, strukturēju saturiski savu konsultāciju. Pati esmu sapratusi, jo
labāk esmu sagatavojusies pirms, jo pats konsultācijas process priekš manis
pašas ir daudz vieglāks, mazāk neveiklības, apjukuma. Ar savu patieso
ieinteresētību varu klientam radīt lielāku drošības sajūtu un savstarpēju
uzticēšanos.
Kad
skatījos video, es apbrīnoju, cik viegla valoda ir I.Norman. Saturs no vienas
puses man nebija svešs, jo tiek runāts par profesionālajām kompetencēm, kas
apgūtas gan akadēmiskajā vidē, gan praksē, bet no otras puses sajūta, cik daudz
pašai vēl jāapgūst, jāmācās, bet ne velti ir teiciens, ka visu mūžu ir jāmācās,
kā arī ir jāiemācās mācīties. Radās iekšēja dilemma par savām prasmēm,
vajadzībām un kvalitātēm. Ļoti pieķēros sadaļai par valodu, mēs ikviens runāt
iemācamies jau agrā bērnībā, tad iestājas arī “kāpēc” periods, bet nu es
saprotu, ka jāmācas sarunāties, lietot valodu un arī domāšanu, lai tā ir
pozitīva, fokusēta uz iespējām, attīstību, nevis akcentēt problēmas. Līdz ar to
no sistēmiskā sociālā darba pamatprincipiem: Persona nekad nevar būt problēma!
Problēma ir problēma!, priekš manis ir pamatprincips numur viens. Ar valodu
kādu lietojam, būtiski varam ietekmēt tik daudz lietas: savstarpējo
uzticēšanos, ieinteresētību, domāšanu… I.Norman: “…sajūtas nevar dzirdēt, bet mēs
varam pateikt kā jūtamies”, arī apstiprina, cik svarīgi ko un kā mēs pasakām.
Arī pašai iepazīstoties ar I.Norman sagatavoto materiālu papīra formātā, es
varu tikai izlasīt informāciju kā faktus, bet klausoties kā šī informācija tiek
pasniegta, kā tiek runāts par refleksiju, cirkularitāti, jautājumu uzdošanas
tehniku, atslēgas vārdu pamanīšanu, es sajutu emocijas, jūtas un degsmi, man
tas bija lielisks mācīšanās process un zinu, ka šo videomateriālu kā mācību materiālu
izmantošu atkārtoti (3 reizes jau noskatījos).
Pēc
šī mācību moduļa esmu paņēmusi to, cik svarīgas ir ne tikai manas attiecības ar
klientu, bet arī kādas attiecības ir starp klienta sistēmas dalībniekiem, kā
arī saskatīt visas sistēmas dalībniekus.
Konsultācijai gatavojas gan darbinieks, gan klients, lai nebūtu
vilšanās, jau sākumā svarīgi definēt abu iesaistīto pušu gaidas.
Katram vārdam ir neizsakāms spēks, ar to var palīdzēt vai sagraut pilnībā visu.
Sagatavoja: Sindija Maulica (Saldus
novada, sociālā darbiniece – direktores vietniece)
10.2019.
