Pārdomas par psihosociālo sistēmisko sociālo darbu, ieskats praksē.
Pēc apmācībām pie pasniedzējas D. Blažēvicas kā būtiskāko
atšķirību starp ģimenes psihoterapiju un psihosociālo sistēmisko darbu saskatu tajā, ka psihoterapeita
darbs lielākoties notiek psihoterapeita prakses vietā, šeit un tagad,
iejaukšanās mērķis ir iedarboties uz klienta iekšējiem konfliktiem, nestrādā ar
vides izmaiņām, tiek izmantotas psihoterapijas metodes, klienta interešu
pārstāvību nodrošina tikai gadījumā, kad klients reāli apdraud sevi vai citus,
netiek izmantotas menedžmenta prasmes.
Esmu nonākusi pie secinājuma, ka viens no vienojošiem
momentiem darbā ar ģimenēm, ko izmanto ģimenes psihoterapeiti, konsultanti, gan
sistēmiskie sociālie darbinieki, ir valoda un dialoga veidošana ar personām,
kuras tiek nosūtītas pie attiecīgā speciālista vai kas pašas atnākušas pie
speciālista. Dialogu uzdevums ir saredzēt un palīdzēt klientam meklēt problēmas
risinājumus, alternatīvas, dažādās situācijās, kā arī censties panākt labvēlīgas
pārmaiņas. Te būtisku lomu spēlē sadarbība starp profesionāli un viņa klientu.
No vienas puses, abiem ir labi jāsaprotas un, no otras puses, dialogā ir
jāuzzina jaunais, abiem nozīmīgais un noderīgais, lai realizētu vēlamās
izmaiņas.
No 22.septembra sāku psihosociālā darba praksi
individuāli konsultējot 3 vecākus, kur pārējie 13 ģimenes locekļi uzskatāmi par
netiešā labuma guvējiem. Prakses laikā kopā cenšamies attīstīt patstāvīgu un
sistēmisku konsultāciju koncepciju ko, cerams, varēsim turpmāk pielietot
sociālajā darbā. Tiek aprakstīts reālais darba process ar klientu, formulētas
problēmas, meklēti resursi, noteiktas vēlamās izmaiņas, pētīti klientu
emocionālās reaģešanas veidi, jūtas, uzvedība, attieksme, saskarsmes veidi,
konfliktu risināšanas prasmes, vērtību orientācija, kopējā dzīves situācija
u.c.. Konsultācijās klients pats nosaka uz kādu problēmu viņš vēlas strādāt,
kas viņam nepieciešams. Konsultants tikai rosina klientu saredzēt savas
problēmas, atzīt tās. Netiek meklētti cēloņi un sekas, bet tiek meklēts
risinājums ko var darīt pie esošās situācijas. Konsultantam svarīgi paturēt
prātā „uz kurieni mēs mijiedarboties ejam un ko vēlamies sasniegt”. Darba
procesā cenšamies balstīties uz sistēmiskās teorijas bāzes. Ar dažu metožu
palīdzību parādām, kā tās var lietot psihosociālā darba kontekstā.
Psihosociālā gadījuma vadīšana sevī ietver:
·
Attiecību nodibināšanu;
·
Vienošanās slēgšanu;
·
Grūtību formulēšanu;
·
Situācijas novērtēšanu;
·
Risinājuma plānošanu;
·
Resursu saskatīšanu un piesaisīšanu;
·
Problēmas risināšanu;
·
Klienta resursu stiprināšanu;
·
Informācijas apmaiņu un konsultēšanu;
·
Izmaiņu novērtēšanu.
Kopumā visās pieejās tiek izdalīti 3 psihosociālā darba
etapi: izvērtēšana, intervence, novērtēšana.
Praksē labi vērojama klientu dažādība viņu
ieinteresētībā, attieksmēs, vērtību orientācijā, uztveres spējās, domāšanā,
uzvedībā u.c., kas der vienam, neder otram. Var saskatīt klientu personības
organizāciju tipus, psihes aizsardzības mehānismus, pārneses. Konsultantam
jārēķinās, ka klientu ieinteresētība par konsultācijām procesa laikā var
mainīties, piemēram, kliets var izlaist vairākas tikšanās, vai vispār pārtraukt
sadarbību. Tāpat jābūt gatavam, ka klients var mainīt savu pasūtījumu un vēlas
strādāt ar citu problēmu, tāpēc ik pa brīdim jāseko konteksta veidošanai,
nepārtraukti jāvienojas, vai strādājam uz to kas klientam interesē, vai „esam
uz viena viļņa”. Kā būtisku pārmaiņu, ko devusi sistēmiskā domāšana, savā darbā
pamanu, ka necenšos dot klientam padomus, izvairos no spriedelēšanas par
klienta problēmu un „birku” pielikšanas. Vairāk cenšos fokusēties uz resursiem
un risinājumiem nevis uz problēmām, jo kā teica pasniedzēja I. Norman: „Runas
par problēmām rada problēmas, runas par risinājumiem rada risinājumus”.
Prakses laikā daudzas no mums ierīkojušas telpas, kurās
klients var justies aizsargāts un drošs, kur valda momulīga gaisotne un kur var
veidot attiecības, tikt attīstītas personiskās un ģimenes kompetences tā
uzlabojot ģimenes, kā sistēmas, sociālo funkcionēšanu un labklājību. Ar
psihosociālās konsultēšanas palīdzību iespējams novērst indivīda vai pat grupas
atstumšanu vai izslēgšanu no kādas sistēmas.
Kā sociālā darba speciālists saredzu, kā notiek sociālo
pakalpojumu uzlabošanās un attīstība, tai skaitā psihosociālā sistēmiskā darba
ieviešana, ko izjūt ne tikai paši darbinieki, bet nu jau arī mūsu klienti,
kuriem pakalpojums arvien vairāk tiek pietuvināts viņu dzīvesvietām.
Projekta noslēgumam tuvojoties
visiem izturību vēlot, Saldus novada p/a „Sociālais
dienests”
Sociālā darbiniece, Gunta Konuševska