Latvijā
sociālais darbs veic sabiedrības spriedze mazināšanu. Vidēji ir 125 000
cilvēk, kuriem piešķirts trūcīgo personu status, puse no tām ir ģimenes ar
bērniem. Ap 2000-2500 ģimenēm katru gadu tiek ierosinātas lietas par vecāku
aprūpes tiesību ierobežošanu. Ne visas ģimenes, kurām būtu nepieciešama „psiho-sociālā”
(īslaicīga vai ilglaicīga palīdzība) sociālā darba palīdzība ir trūcīgas vai
augsta riska ģimenes, bieži, tas ir saistīts ar ģimenes kās sistēmas funkcionēšanu, bērna emocionālo drošību, spēju risināt dzīves izaicinājumus. „Sistēmiskās pieejas” (teorētiski un
praktiski aprobēts) psiho-sociālais
atbalsts ir pieeja, kura dod iespēju ģimeni pašai rast (ilglaicīgā
perspektīvā, pretēji pabalstiem – īslaicīgā perspektīvā) risinājumu.
2011.gadā
valstī kopā bija 1046 darbinieki sociālos dienestos, t.sk. 248 sociālo
pakalpojumu sniedzēji, kas ir dienesta struktūrvienība. 273 darbinieki darbam
ar ģimeni ar bērniem (F sadaļa pie partneru apraksta ir norādīti dati par
partneru situāciju sociālo darbinieku jomā un riska ģimeņu skaits). „Profesionāla
sociālā darba attīstības pamatnostādnes 2013.-2020” pie situācijas
problemātikas aprakstā norāda, ka:
- nozīmīga
loma mērķtiecīgas sociālā atbalsta sistēmas veidošanā ir sociālajos dienestos
strādājošo sociālo darbinieku profesionalitātei un kvalitātei. Kā viena no
svarīgākām mērķgrupām, darbā ar kurām pietrūkst specifiskas zināšanas un
prasmes, ir ģimenes ar bērniem;
- katrai sociālajai problēmai nepieciešams
savs profesionāls risinājums, savukārt tam ir aktuāla sociālo darbinieku
profesionālās sagatavotības nodrošināšana, gan dažādu iestāžu veidošana,
sociālo pakalpojumu tīkla izveide un iedzīvotāju nodrošināšana ar kvalitatīviem
sociālajiem pakalpojumiem;
- SD
Pētījumā veiktā analīze parāda, ka visšaurākais sociālo pakalpojumu klāsts tiek
nodrošināts mazo novadu sociālajos dienestos. To izraisa tādi faktori kā
nepietiekams finansējums, telpu trūkums pašvaldībā, nepietiekama pašvaldības
izpratne par sociālo pakalpojumu nepieciešamību, kvalificētu speciālistu
trūkums;
2011.g.
Latvijas sociālos dienestos pēc palīdzības, t.sk. pie sociālā darbinieka darbā
ar ģimenēm un bērniem griezušās 99562 ģimeņu (211 476 cilvēki). Pēc
daudziem publiski izskanējušiem pētījumiem tieši šī mērķa grupa ir augsta riska
kategorijā un „nevienlīdzīgākās’ pozīcijās kā citas mērķa grupas.
Pēc Kurzemes
reģiona datiem 263 ģimenēs (498 bērni), 2009.g. ir augsta riska ģimenes, kurās
nedrošina pietiekošu bērna aprūpi. Pēc Valsts bērnu tiesību aizsardzības centra
datiem (2012.g.) – vardarbība (fiziskā, emocionālā) ģimenēs pieaug, reģistrēti 458
gadījumi. Šie dati norāda uz nepieciešamību atbalstīt ģimeni kā sistēmai, lai
mazinātu pašreizējo krīzes situāciju un ilglaicīgā perspektīvā (bērni kļūst par
pieaugušām personām) mazināt traumatisma sekas. Šis aspekts ir viens no
projekta uzdevumiem: strādāta ilglaicīgā sociālā darba intervences kontekstā.
Papildus dati par projektā iesaistīto novadu situāciju sk. F sadaļā, septiņu
partneru aprakstā un motivācijā būt attīstīt un realizē šo projektu.
Problēmu
aprakts balstoties uz: likumu par sociāliem pakalpojumiem un palīdzību.
Likumā ir
definēts, ko nozīmē „psihosociāla palīdzība” un „sociālais darbs”, taču
interpretācija var būt ļoti daudzpusīga. Teorētiskos sociālā darba pamatojumos
ir skaidri noteikta daudzpusīga klienta atbalstīšanas, sociālās funkcionēšanas
un psiholoģiskā atbalsta saņemšanas principi. Gandrīz ikviens sociālais
darbinieks var atzīt, ka „psihosociālā palīdzība” netiek sniegta atbilstoši
šiem teorētiskiem pamatojumiem, kas rada
pretrunu sociālā darba izglītības un prakses jomā.
„Sociālā darba izglītībā nav definēta specializāciju nozīme un
loma sociālo pakalpojumu sniegšanā un metodoloģiskā atbalsta trūkums
sociālajiem darbiniekiem”. Tas nozīmē,
ka nav skaidras izpratnes par „psiho-sociālo”
sociālo darbu – sociālo pakalpojumu un tā nošķiršana no citām
administratīva un kontrolējoša rakstura sociālā darba formām. Projektā mēs esam
paredzējuši pakalpojuma attīstību „Sistēmiskā „psiho-sociālā” sociālā darba
jomā”, kura centrā būtu klienta personības
attīstība izmantojot konkrētu (Ziemeļvalstīs plaši pielietotu) „sistēmiskās konsultēšanas metodoloģiju”.
„Sociālā darba procesa vadība un kvalitāte.
Iztrūkst kvalitatīvi veikts sociālais darbs, jo sociālam darbiniekam jāpilda
SPO (sociālās palīdzības), SR (sociālās rehabilitācijas) un SA (sociālās
aprūpes) funkcijas”. Projektā tiek paredzēta jaunā pakalpojuma aprobāciju
un adaptēšanu esošā sociālā darba procesā (7 sociālos dienestos), kā arī nodalīt no citām sociālā darba formām,
lai uzraugot sociālā pakalpojuma kvalitāti varētu „izmērīt” psihosociālā darba
intervences efektivitāti, t.sk. uzskaites metodiku. Metodika tiks prezentēta LM un citām pašvaldībām
sociālo pakopojumu uzraudzības daļai, lai norobežotu
funkciju pārklājumu un mazinātu informatīvo neizpratni par jomas specifiku
– šajā pakalpojumā.
„Nav pietiekami novērtēta
sociālā darba specializāciju nozīme un loma
sociālo pakalpojumu sniegšanā. Sociālā darba speciālistu pārslodze
– supervīzijas nepietiekams nodrošinājums praksē”. Projektā aprobējot jauno pakalpojumu
sadarbībā ar klientiem piedāvāsim izvērtēšanas instrumentāriju, kas atspoguļos
šī pakalpojuma efektivitāti. Projekta, lai veicinātu pakalpojuma ieviešanas
efektivitāti tiks nodrošinātas profesionālās sociālā darba supervīzija.
„Nepietiekami resursi, zināšanas, prasmes (sociāliem
darbiniekiem), lai veiktu sociālo darbu ar dažādām klientu mērķu grupām -
ilgstošie bezdarbnieki, klienti ar dažādām atkarībām, agresīvi klienti,
nemotivēti klienti u.c.”. Projekts
tieši ir orientēts uz sociālo darbinieku – sociālo pakalpojumu sniedzēju, t.sk.
dienestu profesionālo kompetenču paaugstināšanu darbā ar augsta sociālā riska
ģimenēm, t.sk. vardarbībā cietušiem, atkarīgiem, utml.
Problēmu
apraksts balstoties uz: Valsts Kancelejas gala ziņojumu (rekomendācijām) „Par profesionāla
sociālā darba attīstības veicināšanu”, 2012:
1. veiktajā
pētījumā norāda, ka tikai 12% pašvaldību
sociālie darbinieki sniedz sociālos pakalpojumus un 24% sniedz sociālo
darbu, taču nav iespējams identificēt sociālo darbinieku specifiskās darba
metodes atbilstoši mērķa grupas (klientu) un/vai problemātikas īpatnībām.
Psiho-sociālais darbs (psiho-sociāla konsultēšana) netiek identificēta kā
atsevišķa sociālā darba forma, kas neatbilst sociālā darba likumiskam un
teorētiskam pamatojumam.
2. sociālo
dienestu vadītājiem trūkst izpratnes par
labas prakses principiem un metodiskas sanāksmes sociāla darba procesa
vadībā. Tādēļ projekta ir paredzētas šādas tikšanās – aktivitātes 7 pašvaldību
sociālos dienestos.
3. pētījumā
norādītas galvenās prioritātes sociālā darba jomas attīstībai, kuras
aktualizējam projektā: sociālo
darbinieku izglītošana specifiskos pakalpojumu veidos, vienotas metodikas
ieviešana darbā ar klientu, supervīzijas nodrošinājums;
4. kā arī
pētījumā tiek aktualizēta pamatproblēma,
ka sociālais darbs tiek identificēts (t.sk. ar vietējo sabiedrību,
politiķiem, utml.) kā sociālo pabalstu
piešķiršanas sistēma, taču šī ideoloģija neatbilst sociālā darba – sociālā
pakalpojuma būtībai, ko vēlamies aktualizēt projektā.
5. Jo mazāka pašvaldība (novads), jo mazāka
iespēja veikt sociālo darbu un sniegt sociālos pakalpojumus, tas nozīmē ka
sociālais darbinieks pats kļūst kā „sociālais pakalpojums”, bet visi to spēj!
Problēmu
aprakts balstoties uz: profesionālās jomas pārzināšanu un precedentiem (jomas
ekspertīzi), t.sk. sistēmas novērojumiem:
·
4.1.
Sociālais darbs (Latvijā) tiek identificēts kā „sociālā gadījuma”
administrēšana (menedžments) un tikai retums var sastaps mērķtiecīgu,
metodoloģiski pamatotu, aprobētu un rezultatīvi pārbaudāmu „psiho-sociālo”
darbu. Pēdējā laika pozitīvs izņēmums ir „sociālais darbs ar grupu”. Taču
Skandināvijas modelis (modelis, kurš ir izmantots Latvijas sociālā darba
–sistēmas attīstībai) norāda, ka ½
sociālā darba sastāv no „psiho-sociālā” darba, kurš ir aprobēts un ar
izglītības, sociālo pakopojumu sniedzēju starpniecību ieviests praksē ar
veiksmīgiem rezultatīviem radītājiem klienta dzīves kvalitātes uzlabošanā.
·
4.2. Lielākā
daļa sociālo darbinieku nav izglītoti
(apmācīti kā papildus kvalifikācija) kādā specifiskā
sociālā darba jomā, mākot izmantot vienu vai vairākus instrumentārijus
(metodikas). Pašlaik intervence tiek novērtēta pēc sociālo gadījumu vadīšanas
(menedžēšanas) principa. Tādēļ projektā esam iecerējuši kooperāciju, ar LM situācijas uzlabošanai, pašreizējo
sociālā darba pakalpojuma izvērtēšanu papildinot ar metodiskām pieejām.
Autors: Kārlis Viša, 2013
Autors: Kārlis Viša, 2013