Piedaloties
projektā „Psihosociālā sistēmiskā sociālā darba attīstība”, jau no pirmā
nodarbību bloka, kuru pasniedza Ieva Lāss
un Inese Stankus-Viša, es vēlējos izprast, kas ir psihosociālais
sistēmiskais darbs. Interese bija būtiska, jo mana motivācija dalībai projektā ir
profesionālā izaugsme un jaunu zināšanu apguve.
Nepieciešamību pēc
pārmaiņām sociālā darba sistēmā izjūtu, jo desmit gadus, strādājot sociālā
dienestā, esmu novērojusi, ka, sniedzot atbalstu klientiem, uzsvars tiek likts
uz sociālo palīdzību – materiālo atbalstu. Mana prakse rāda, ka sociālā
palīdzība nereti sniedz tikai īslaicīgu problēmas risinājumu, nenovēršot
problēmas būtību un neveicinot klienta pārmaiņas dzīvē. Darbs ar klientiem no
sociālā darbinieka prasa augstu profesionalitāti un zināšanas. Likumos un
normatīvajos aktos ir noteikti Sociālā dienesta pienākumi, uzdevumi, vadlīnijas,
prasības, tiesības. Sociālam dienestam no vienas puses ir prasības pret sociālo
darbinieku, bet no otras puses ir klients, kuram ir savas individuālās
vajadzības. Rodas situācija, kad sociālais darbinieks atrodas starp institūciju
un klientu. Sociālie darbinieki pārstāj
izmantot sociālā darba praksē zināmās teorijas, pārsvarā strādājot sociālo
gadījumu vadīšanas laukā, bet ne psihosociālo resursu aktivizēšanas laukā.
Tādas pārdomas manī raisījās pēc pirmajām nodarbībām, uz ko uzvedināja Ievas
Lāss un Ineses Stankus-Višas sniegtā informācija.
Ir pagājuši seši nodarbību
bloki un es cenšos sistēmiski strādāt praksē, sniedzot individuālas
konsultācijas trim klientiem. Pēc pirmās konsultācijas ar klientu nespēju
saprast, vai konsultācija tika novadīta sistēmiski un radās jautājums, kā es kā
speciālists varu to izvērtēt. Pēc pirmās supervīzijas pie Kārļa Višas, guvu
pārliecību, ka Ilzes Norman otrais nodarbību bloks palīdzēs rast atbildes uz maniem
jautājumiem. Ilzes Norman lekcijas, manuprāt, ir fundaments sistēmiskajam
sociālam darbam.
Manuprāt,
sistēmiskā sociālā darba būtību palīdz apzināt psihosociālā sistēmiskā sociālā darba
pamatprincipi un sociālie aspekti,
kas ietver svarīgas atziņas.
Sistēmiskā sociālā
darba pamatprincipi:
|
Sociālie aspekti/Sociālās cieņas
|
|
·
Dzimums
·
Rase
·
Reliģija
·
Vecums
·
Iespējas/Dotības
·
Klase
·
Kultūra
·
Etnisitāte
·
Izglītība
·
Seksualitāte
·
Garīgums
|
Pēdējā laikā arvien
biežāk iedomājos, cik bieži un cik godīgi mēs – sociālie darbinieki – ievērojam
sociālos aspektus pret klientu, un cik regulāri, kādu no sociālās cieņas ignorējam...nepievēršam
tam vajadzīgo uzmanību...ne aiz ļauna prāta, bet dēļ pārmērīgas noslogotības, ierastā
darba ritma un darba stila un galu galā - rutīnas. Cik grūti man, sociālam
darbiniekam, būt „nezinīša pozīcijā”, ievērot cirkularitāti un sociālos
aspektus. Psihosociālais sistēmiskais darbs, manuprāt, maina ierasto sociālo
darbinieku domāšanu un profesionālo rīcību. Cirkularitāte – svešs vārds, bet apzīmē svarīgu prasmi uzdot jautājumus un sadzirdēt
klientu. Paldies visiem speciālistiem, kas to māca ievērot, tā tiešām ir
māksla!
Gan Inese Stakus-Viša
pēdējā, piektajā nodarbību blokā, gan Kārlis Viša supervīzijā, palīdzēja nonākt
līdz apziņai, ka saruna ar klientu – tas ir process, kuram jāļaujas esot blakus
klientam, prast sadzirdēt savas un atpazīt klienta emocijas, kas rodas
konsultācijas laikā. Sociālais darbinieks ir instruments pats savās rokās. Lai
līdz galam un pilnībā izprastu, kas ir psihosociālais sistēmiskais darbs, to
vajag pieredzēt un izbaudīt esot procesā.
Paldies
pasniedzējiem un veiksmi visām mums – apmācību projekta dalībniecēm!
Ventspils
pilsēta Sociālā dienesta
Sociālā
darbiniece Aļesja Caune