Lapas

Cirkularitāte konsultēšanas procesā

 20/12/2021/ Nodibinājums „C Modulis”, Egija Volkova, Laima Kļaviņa

Cirkularitāte ir viens no sistēmu teorijas pamata principiem bioloģijā, komunikāciju zinātnēs un sociālajā darbā. Cirkularitāte izskaidro sistēmas daļu abpusējās cēloņu likumsakarības un savstarpējo ietekmi (angļu val. – reciprocal causality) sistēmu teorijā un sistēmiskajā pieejā, to attiecina uz notikumiem, komunikāciju, uzvedības vai ģimenes lomu un attiecību u.c. paterniem. Ar cirkularitātes palīdzību izskaidro sistēmas savstarpējas saites un to, kā tās ietekmē cita citu, kā arī izskaidro, piemēram, vēsturisko notikumu ietekmi ģimenē uz tagadnes situāciju, cilvēka dzīvi vai pašuztveri. Tā ir sistēmiskā domāšana, un sistēmas daļas ir savstarpēji saistītas un atkārtojas. Cirkularitāti visbiežāk raksturo kā apļveida sistēmiskus centriskus apļus, kuri var veidot nebeidzamu spirālveidīgu kustību[1]

Ģimenes sāka uztvert kā sistēmas un to komunikāciju – kā kontūru procesus, kas nosaka ģimeņu funkcionēšanu. No tā tika izstrādāta cirkularitātes koncepcija: atklājums, ka kontūrā vairs nevar noteikt sākumu, cēloni un sekas vairs nevar nošķirt. Kļūst bezjēdzīgi meklēt sākumu un vainu.\

Nereti ģimenes sistēmā norisinās sarežģīti attiecību procesi, kurus nav iespējams izprast ar lineāru cēloņsakarību domāšanu, turklāt tas būtu nepiedodams vienkāršojums. Problēmu nerada viens cēlonis- ir iespējami vairāki cēloņi, ir iespējamas cēloņu un seku nobīdes laikā.

Sociālie procesi ir cirkulāri, tie veido apļus. Viss atrodas savstarpējā mijiedarbībā, tādēļ uz mijiedarbības procesu var attiecināt jēdzienu „cirkulārā kauzalitāte”, ko ieviesa amerikāņu matemātiķis un sistēmteorētiķis Norberts Vīners.[2]

Aplūkojot sistemātisko pieeju strādājot ar ģimeni, balstās uz trim pamatprincipiem: 1.cirkularitāti, 2.neitralitāti un 3.hipotētiskumu. Sistēmisko intervēšanas un sarunas vadīšanas tehniku attīstīja un ieviesa Milānas modeļu terapeitu grupa un tieši šo iepriekš minēto 3 pamatprincipi ir viņu formulēti un laika gaitā ir kļuvuši par pamatu ikvienam psihoterapeitam un psihosociālajam konsultantam, kas sistēmiski strādā ar ģimenēm.

Cirkuliritāti Milānas skolas pārstāvji skaidro, ka tā ļauj attīstīties hipotēzēm, ar kuru palīdzību varēja nonākt pie alternatīviem problēmas skatījumiem un skaidrojumiem. Tika izveidoti cirkulārie jautājumi par atšķirībām un izmaiņām ģimenes sistēmā. Vēlākos gados cirkularitātes jautājumi kļuva refleksīvāki un tika izmantoti, lai palīdzētu aprakstīt un izzināt klienta sistēmu.[3]

Cirkularitātes princips ir balstīts uz cirkulārās loģikas izmantošanu. Un ar cirkularitāti saprot speciālista spēju vadīt savus pētījumus balstoties uz ģimenes doto atgriezenisko saiti, kas nāk kā atbilde uz informāciju par attiecībām, tātad par atšķirībām un izmaiņām. Iegūt šādu spēju prasa, lai spētu domāt brīvi un atklāt kaut ko jaunu.

Cirkularitāte ir mūsu apziņa, precīzāk mūsu pārliecība, ka no ģimenes var iegūt autentisku informāciju vienīgi tad, ja mēs balstāmies uz šādiem pamatiem:

·       informācija ir atšķirīga

·       atšķirības ir attiecības (sociālais darbs.lv)

Metodiski šī ideja nozīmē, ka ģimenē darbojas sistēmas, kas līdzinās tehniskajām sistēmām, tāpēc jāmeklē atbilstoši iejaukšanās veidi. Jādod pareizie impulsi, lai nonāktu pie optimāliem rezultātiem. Terapeitiskā pamatideja bija pilnīgi mērķtiecīgi traucēt sistēmas noteikumus tā, lai tie mainītos vai neatliktu nekas cits, kā mainīt tos.[4]

Ar cirkularitāti saprot intervētāja prasmi vadīt un veidot sarunu, pamatojoties uz klienta, ģimenes atgriezenisko saiti. Tas nozīmē, ka sociālais darbinieks uztver klienta atbildes un balstoties uz tām, rada jaunus jautājumus, vienlaikus atspoguļojot klientam jauniegūtās zināšanas par attiecībām, atšķirībām un izmaiņām.

Cirkularitāte balstīta uz tādiem pamatprincipiem kā:

·       Sociālais darbinieks uztver atbildi, atgriezenisko saiti un veido jaunus jautājumus, lai iedziļinātos klienta pasaulē, domāšanas veidā, izzinātu un interesētos par personas pasaules uztveri un skatījumu;

·       Sociālais darbinieks apzinās, ņem vērā un atspoguļo, kā mēs iespaidojam viens otru, kā sadarbojamies, kā kopējiem spēkiem paplašinām redzesloku.

·       Sociālais darbinieks ņem vērā, ka atšķirības vienmēr atspoguļo attiecības, kuras ir abpusējība – tādēļ arī ir iespējama cirkularitāte.[5]

Sociālajam darbiniekam ir jāpalīdz atrast to, kas cilvēkam ir izdevies, veicies viņa agrākajā dzīves pieredzē, un jāpalīdz to atkal atkārtot, lai sasniegtu vēlamos mērķus. Cirkularitāte domāšanas praksē palīdz izvairīties no nosodījuma un ļauj klientam saskatīt savas situācijas likumsakarības.

Sistēmiskais darbs balstās uz uzskatu, ka koncentrēšanās uz problemātiskajām jomām nerada nekādu attīstību. Lai izvairītos no „iesprūšanas” kādā problēmu jomā, jo pierastā sociālā darbinieka rīcība ir vērtēt un noteikt klienta problēmas, saruna ir jāvirza uz piedāvājumiem, uz klientam pieņemamiem risinājumiem, agrāk nepamanītām iespējām, jo tas viss var ievirzīt sadarbību pozitīvā gultnē. Svarīga nozīme ir lietot dažādas jautāšanas tehnikas.

Sociālais darbinieks ņem vērā, ka atšķirības vienmēr atspoguļo attiecības, kurās ir abpusējība – tādēļ arī ir iespējama cirkularitāte. Cirkularitāte ietver cirkulāros jautājumus, tie palīdz sociālam darbiniekam vienlaicīgi saglabāt neitralitāti un parādīt ieinteresētību. Cirkulāros jautājumus, uzklausot, uztverot klienta atbildes un, pamatojoties uz tām, radīt jaunus jautājumus, kas palīdz izprast klienta domāšanas veidu un kopīgiem spēkiem paplašināt redzesloku.

Milānas skolas pārstāvji, atklājot cirkularitātes fenomenu, cēloņu seku likumsakarības tam, ka problemātiskā uzvedība, vārdi, attiecību modeļi un domas atkārtojas, ieviesa jaunu konsultēšanas principu – cirkulāros jautājumus, tā strādājot ar indivīdu un radot iespēju apzināt visu sistēmu. Cirkularitāte kļuva par vienu no sistēmiskās pieejas pamata principiem. Amerikāņu psihiatrs un uzvedības pētnieks Pols Dells (Paul F. Dell), aprakstot vardarbīgas uzvedības modeļus, atklāja, ka izmaiņas vienā sistēmas elementā pēc kāda laika ienesīs izmaiņas arī citās sistēmas daļās, un atspoguļo gan negatīvo, gan pozitīvo uzvedības modeļu pārņemšanu.[6]

Cirkulārie jautājumi ir īpaši sistēmiskās konsultēšanas metode, kurā jautājumu neuzdod tieši (piemēram, „Kādas pārmaiņas Jūs novērojat?), bet gan par trešās personas redzējumu (piemēram, „Kā Jums šķiet, ko par Jūsu uzvedību un pašsajūtu stāstītu Jūsu partneris?”). Ar šo jautājumu palīdzību klienta sistēma iegūst jaunu informāciju, kas visiem iesaistītajiem rosina jaunas domas un veido jaunu situācijas redzējumu.[7]

Iepriekš minētie jautājumi tika radīti sistēmiskajā psihoterapijā. Tos izmanto, lai attiecību sistēmās atklātu cirkulārus procesus un, mērķtiecīgi ieņemot dažādas novērotāja pozīcijas un mainot perspektīvu, atdzīvinātu sastingušus mijiedarbības musturus, kas sistēmā izraisa konfliktus. Konsultants, uzdod cirkulārus jautājumus, rada klātesošajiem iespēju ieņemt otra cilvēka pozīciju un citu redzējumu sistēmā. Cirkulāro jautājumu tehnika provocē minējumu izteikšanu citu klātbūtnē, jo situācijā iesaistītie tiek aicināti paust pieņēmumus par citu iesaistīto vēlmēm, vajadzībām, domām un attiecībām. Uzdodot šādus jautājumus vienam par otru, tiek rosinātas jaunas domas un veicinātas pārmaiņas.[8]

Dažādi autori nosauc vairākus sistēmisko jeb cirkulāro jautājumu veidos. Tie var atšķirties attiecībā no psihoterapijas, psiholoģijas vai sociālā darba viedokļa. Tomēr kopumā sistēmiskos jautājumus nosacīti var iedalīt sešās grupās: 1.izskaidrošanas jautājumu, 2.hipotētiskie jautājumi, 3.jautājumi par uzvedības iedarbību, 4.salīdzinājuma jautājumi, 5.triādiskie jautājumi, 6.koalīcijas jautājumi. Arī citi pastāvošie dažāda veida cirkulārie jautājumi ir ar mērķi atrast cirkulāros paternus jeb modeļus, kas sasaista uztveri un notikumus un līdz ar to var paskatīties uz savu sistēmu no   ārpuses. Jautājumi palīdz noskaidrot pašreizējos ģimenes viedokļus, stimulē jaunas domas un ieskatus, veicina, empātiju un sapratni, kā arī dod iespēju izrunāt emocionāli sarežģītus tematus.[9] Nozīmīgi uzsvērt, ka sociālais darbinieks izmanto cirkulāros jautājumus, nevis lai identificētu daudzu problēmu definīciju patiesumu, bet gan lai parādītu ģimenes sistēmas darbību.

Cirkulārie jautājumi ir intervēšanas paņēmiens, kas paredzēts, lai visa ģimene tiktu iesaistīta problēmas izskatīšanā. Cirkulārie jautājumi ir paredzēti, lai konsultants iegūto informāciju atgrieztu ģimenē, un to mērķis ir iegūt pēc iespējas vairāk informācijas, ko nodot ģimenei. Visas ģimenes iesaistīšana balstās uz sistēmisko spēku ka viens vesels ir vairāk nekā tā daļu summa. Šādi bagātinātā saruna var radīt jaunas perspektīvas, jaunus risinājumus.

Tāpat kā visi jautājumi, cirkulārie jautājumi var darboties kā izvērtēšanas metode, kā arī intervence nododot idejas atpakaļ ģimenē. Cirkulārie jautājumi arī atbalsta neitralitāti, iekļaujot visus skatījumus ģimenē. Ģimenes locekļa izslēgšanai no šī metodes ir jābūt apzinātam, rūpīgi pārdomātam solim.

Cirkulārais jautājums indivīda apgalvojumu veido sistemātisku, to veido cirkulārā jautājuma saturs un citu ģimenes locekļu iekļaušana tajā. Šajā tehnikā konsultants pāriet no starppersonu uz intrapersonālu vai mijiedarbības nostāju, konsultanta formulējums var sniegt jaunas iespējas situācijas risinājumiem vai mērķiem.

Cirkulārie jautājumi ir īpaši izstrādāti, lai atklātu ģimenes locekļu atšķirības. Atšķirībās, visticamāk, ir ietverta informācija par ģimenes izaugsmi, un ģimene iemācās nebaidīties no atšķirībām.[10] Jautājumi pēc būtības ir palīdzoši, tie var mainīt ģimenes skatījumu un mudināt iedomāties, kā citi domā un jūtas, ko mēs varam ietekmēt. Tāpat tie palīdz izpētīt attiecības ģimenē un ieviest jaunas idejas un domāšanas veidus, lai redzētu lietas savādāk. Klienta atbildes sniedz lielāku izpratni, atšifrē viņa domu gaitu, parāda viņa jūtas un domas par situāciju. Izmantojot Cirkularitātes principus un jautājumus konsultēšanas procesā informācija un palīdzības sniegšana ir efektīvāka

Lai izprastu vairāk referāta autores piedāvā apskatīt cirkulāro jautājumu veidus no psihosociālā sociālā darba pieejas skatījuma, apkopotā tabulas veidā. Minētā tabula veidota no mācību lekcijās apgūtā, dažādiem uzskates materiāliem un papildināta ar mācību procesā iegūtajiem jautājumu piemēriem un dažādiem literatūras avotiem. Lai izprastu cirkulāros jautājumus padziļinātākā veidā, katram jautājumu veidam papildus tiek piedāvāts apskatīt arī jautājumu piemērus. Šiem jautājumu piemēriem ir mērķis iegūt informāciju par attiecībām, atšķirībām, nozīmēm, dažādiem skaidrojumiem un kontekstiem. Minētie jautājumi var palīdzēt atklāt uzvedības paternus, musturus. Uzdodot dažādos jautājumus tie palīdz saņemt atgriezenisko saiti uz atbildēm un palīdz vairāk izgaismot situāciju. 

 

     


CIRKULĀRO JAUTĀJUMU VEIDI:

 

Cirkulāro jautājumu iedalījums

Jautājumu uzdošanas tehnika

Piemēri

Jautājumi par atšķirībām

Jautājumi var būt starp idejām, novērojumiem, izskaidrojumiem, ticībām, vērtībām.

Šie jautājumi palīdz izprast, ka dažādiem cilvēkiem ir dažādas perspektīvas, skatījumi un ka ģimenēs pastāv vairāki stāsti. Caur šo jautājumu uzdošanu var pētīt atšķirības. Tos var uzdot caur esošajiem iespaidiem – šeit un tagad. Laikā – pirms un pēc, pagātnē, tagadnē un nākotnē. Personiskajās attiecībās u.tml. kontekstā.

·     Kurš šo uzskata par lielāku problēmu ?

·     Kurš visvairāk ir ieinteresēts mainīt situāciju?

·     Kuram visvairāk interesē , lai viss paliktu tā, kā ir?

·     Kuru šī problēma nomāc visvairāk?

·     Kurš iespaidojas visvairāk, kurš kļūst apbēdināts, iepriecināts...?

·     Kad jūs strīdaties ģimenē, vai tas nozīmē, ka kāds no jums rūpējas par daudz vai par maz Vai tas nozīmē, ka jums abiem ir ātrs tempera temperaments vai tikai viņai?

·     Kad Jūs strīdaties ģimenē, vai tas nozīmē, ka kāds no Jums rūpējas par daudz vai par maz?

·     Vai tas nozīmē, ka Jums abiem ir ātrs temperaments vai tikai viņai?

Hipotēzes jautājumi

Jautājumi palīdz saprast vai īstenības konstrukcija ir pareiza. Šie jautājumi atklāt priekštatu par domāšanu un iespējām idejām par situāciju, neradot spiedienu uz klientu. Visbiežāk šie jautājumi sāksies ar vietniekvārdu „ja”. Formulējot jautājumu būtu labi izmantot klienta paša vārdus/atslēgvārdus. Uzdodot hipotēzes jautājumus var atrast jaunas perspektīvas. Jautājums palīdz noskaidrot arī, kas būtu, ja notiktu tas vai tas..

Jautājumi var būt pirms notikuma vai pēc, vai notikuma laikā vai arī par pašu notikumu

·     Ja lietas vienmēr tiktu noliktas savās vietās, kādā veidā tas atvieglotu mājas uzkopšanu?

·     Ja šī problēma nebūtu..?

·     Ja viņš nedzīvotu mājās?

·     Ja viņa nebūtu slima..?

·     Ja viņš tā vairs nedarītu, ko Jūs darītu savādāk?

·     Ja Tu justos “laba mamma”, kas Jūsu dzīvē mainītos?

·     Ja Jūs izšķirtos, kas starp Jums notiktu?

·     Ja man savai ģimenei būtu jāpiešķir kāds nosaukums, tad tas būtu..?

·     Ja tava meita slikti mācās, tad kā tas Tev liek justies?

·     Ja situācija pasliktināsies, kā tas ietekmēs Jūs ģimeni?

Jautājumi par ietekmi

Jautājumi par ietekmi/ efektiem, kurus rada kāda uzvedība – kas un ko saka kam un kad? Tas palīdz atklāt saistību un sadarbību ģimenes locekļu starpā, pamatojoties uz uzvedību.

 

·     Ko dara vai kā reaģē bērns, kad tu ...?

·     Kas raksturīgs Jūsu uzvedībai?

·     Ko dara …, kad viņš nepieņem tevis teikto?

·     Kā mainās uzvedība, kad atmosfēra Jūsu ģimenē uzlabojas?

·     Kādus atšķirīgus uzvedības modeļus Jūs izmantojat dažādos dzīves kontekstos?

·     Ko dara savādāk citi, kad Jūs tā darāt?

·     Kad viņa saka, ka jūt, ka jūs viņu vairs nemīlat, kā, jūsuprāt, tas ietekmē jūsu attiecības?

Salīdzinošie jautājumi

Jautājumi palīdz klientam parādīt atšķirību starp sākotnējo pašreizējo situāciju, izmantojot salīdzinājumu starp kaut ko vecu un jaunu, klientam nepazīstamu vai pazīstamu.

·     Ja salīdzina vakardienas notikumus ar šodienas, kas tevi vairāk iepriecina?

·     Kuras attiecības Tev  sniedz vislielāko prieku un kurās trūkst atbalsta?

·     Cik lielā mērā šis ir satraucošāks par to?

·     Kādas bija Jūsu attiecības pirms gada un kādas tās ir tagad?

·     Kas būtu citādāk, ja Jūs izvēlētos šo risinājumu?

·     Ar ko jūsu ģimene atšķiras no citām ģimenēm?

·     Ar ko mammas disciplīna atšķiras no tēta?

·     Cik tuvs tavs vīrs ir Jūsu bērniem, salīdzinot ar to, cik tuvs tev bija tavs tētis, kad tu augi?

Refleksīvie jautājumi

Refleksīvā cirkularitāte palīdz atspoguļot vienas personas domas par otras personas ieguldījumu, rīcību notikumu gaitā, nevis pašu notikumu gaitu..

Refleksija sāksies ar vārdiem: mani uzrunāja tevis teiktajā.. Klausoties Tevī.. Man radās jautājums/pārdomas/jūtas..

Klausoties tevī es..

·     Tagad kad esat noklausījusies savas meitas stāstu(viedokli) par vakardienas notikumiem, kādas jums rodas idejas vai domas par viņas spēju būt patstāvīgai?

·     Klausoties man radās jautājums - kādas Jums rodas idejas vai domas par viņas ieguldījumu notikumu gaitā?

·     Izklausās pēc kara, kurš ar kuru cīnās?

Triādiskie jeb „Domu lasīšanas” jautājumi

Uzdod jautājumus klientam, kā viņš domā vai jūtas par otras personas domām, nodomiem, jūtām, vēlmēm, bažām u.t.t. vai citu divu personu bažām/rūpēm viņu attiecībās.

 

·      Ko Jūsu partneris saka par to, ka esat šodien šeit?

·     Ko Jūsu bērni par šo teiktu? Ko viņu varētu vēlēties šajā situācijā?

·     Ko Tu domā, ko meita gribēja panākt, kad attiecās brālim palīdzēt ar mājas darbiem?

·     Kāda šī situācija šķiet tavai kolēģei?

·     Kā Jums šķiet, kā jūsu sieva to izskaidrotu?

·     Kad viņa domā, ka jūsu dusmas ir saistītas ar neatrisinātām problēmām ar māti, nevis viņu, kā jūs domājat no kurienes viņai rodas šāda ideja?

Nākotnes jautājumi

Jautājumi palīdz noskaidrot, kas varētu notikt nākotnē, kādas izmaiņas nepieciešamas, lai nokļūtu pie pozitīva rezultāta.

·     Ja rīt no rīta Tu pamostos ieraudzītu, ka viss nokārtojies darbā, kā tas tev palīdzētu tikt galā ar pienākumiem mājās?

·     Kas jādara, lai sasniegtu 100% pārmaiņas?

·     Kā Jums šķiet, kas Jūs sagaida nākotnē?

·     Kas notiek, kad istabā kāds ienāk negaidīti?

·     Kas Tev nepieciešams, lai šīs attiecības izbeigtu?

Novērtējošie jautājumi

Šādi jautājumi palīdz novērtēt grūtības, ar kurām saskarās, kā arī saprast kas palīdzējis atrast risinājumus un novērtēt sasniegto progresu

·     Kādi mērķi tika sasniegti?

·     Cik liela iespējamība, ka savu izvirzīto mērķi nākotnē sasniegsiet?

·     Ko no iegūtā paņemsiet sev līdzi?

·     Kādi aktuāli jautājumi ir radušies un kurus būtu nozīmīgi risināt?

·     Kādas pozitīvas pārmaiņas Jūs varat nosaukt?

·     Kā apkārtējā vide ir reaģējusi uz šiem notikumiem?

·     Kādu īpašības vārdu Jūs izvēlētos, lai raksturotu sevi konsultācijas sākumā un kādu – konsultācijas beigās?

·     Ko no šīs/šīm konsultācijām Jūs ieguvāt?

 

.



[1]  K.Viša (2021) Sociālais darbs ar gadījumu. Teorija praksē. SIA “Drukātava”, 161.lpp https://www.lm.gov.lv/lv/media/16355/download

[2] https://www.lm.gov.lv/ru/media/5980/download

[3]  K.Viša (2021) Sociālais darbs ar gadījumu. Teorija praksē. SIA “Drukātava”, 173.lpp https://www.lm.gov.lv/lv/media/16355/download

[4] https://www.herwig-lempp.de/daten/veroeffentlichungen/0601Erfolge-lettischJHL.pdf

[5] Normane, I. (2015). Sistēmiskā pieeja psihosociālājā darbā. Jūrmala: Nodibinājums “C Modulis”, 33. lpp.

[6] Dell, P. F. (1989). Violence and the Systemic View: The Problem of Power. Family Process, 28(1), 1–14. Retrieved from https://www.researchgate.net/publication/20453281 )

[7] Brigemane H., Ēreta K., Klītmanis K.(2019), Sistēmiskā konsultēšana piecās kārtās. Rokasgrāmata. Ziedu enerģija. 160lpp

[8] Brigemane H., Ēreta K., Klītmanis K.(2019), Sistēmiskā konsultēšana piecās kārtās. Rokasgrāmata. Ziedu enerģija. 63lpp

[9] Līdums, G., & Ratnieks, S. (2016). Sistēmiskā ģimenes psihoterapija. No I. Bite, K. Martinsone & V. Sudraba (Red.). Konsultēšanas un psihoterapijas teorija un prakse. Rīga: Zvaigzne ABC, 440. lpp

[10] C. Wyatt Conoley, J.C. Conoley (2009), Positive Psychology and Family Therapy: Creative Techniques and Practical Tools for Guiding Change and Enhancing Growth by Collie Wyatt Conoley, ASV: Wiley 39.lpp