20/12/2021/ Nodibinājums „C Modulis”, Egija Volkova, Laima Kļaviņa
Cirkularitāte ir viens no sistēmu teorijas pamata principiem bioloģijā, komunikāciju zinātnēs un sociālajā darbā. Cirkularitāte izskaidro sistēmas daļu abpusējās cēloņu likumsakarības un savstarpējo ietekmi (angļu val. – reciprocal causality) sistēmu teorijā un sistēmiskajā pieejā, to attiecina uz notikumiem, komunikāciju, uzvedības vai ģimenes lomu un attiecību u.c. paterniem. Ar cirkularitātes palīdzību izskaidro sistēmas savstarpējas saites un to, kā tās ietekmē cita citu, kā arī izskaidro, piemēram, vēsturisko notikumu ietekmi ģimenē uz tagadnes situāciju, cilvēka dzīvi vai pašuztveri. Tā ir sistēmiskā domāšana, un sistēmas daļas ir savstarpēji saistītas un atkārtojas. Cirkularitāti visbiežāk raksturo kā apļveida sistēmiskus centriskus apļus, kuri var veidot nebeidzamu spirālveidīgu kustību[1]
Ģimenes sāka uztvert kā sistēmas un to komunikāciju – kā kontūru procesus, kas nosaka ģimeņu funkcionēšanu. No tā tika izstrādāta cirkularitātes koncepcija: atklājums, ka kontūrā vairs nevar noteikt sākumu, cēloni un sekas vairs nevar nošķirt. Kļūst bezjēdzīgi meklēt sākumu un vainu.\
Nereti ģimenes sistēmā norisinās sarežģīti attiecību procesi, kurus nav iespējams izprast ar lineāru cēloņsakarību domāšanu, turklāt tas būtu nepiedodams vienkāršojums. Problēmu nerada viens cēlonis- ir iespējami vairāki cēloņi, ir iespējamas cēloņu un seku nobīdes laikā.
Sociālie procesi ir cirkulāri, tie veido
apļus. Viss atrodas savstarpējā mijiedarbībā, tādēļ uz mijiedarbības procesu
var attiecināt jēdzienu „cirkulārā kauzalitāte”, ko ieviesa amerikāņu matemātiķis
un sistēmteorētiķis Norberts Vīners.[2]
Aplūkojot sistemātisko pieeju strādājot
ar ģimeni, balstās uz trim pamatprincipiem: 1.cirkularitāti, 2.neitralitāti un 3.hipotētiskumu.
Sistēmisko intervēšanas un sarunas vadīšanas tehniku attīstīja un ieviesa
Milānas modeļu terapeitu grupa un tieši šo iepriekš minēto 3 pamatprincipi ir
viņu formulēti un laika gaitā ir kļuvuši par pamatu ikvienam psihoterapeitam un
psihosociālajam konsultantam, kas sistēmiski strādā ar ģimenēm.
Cirkuliritāti Milānas skolas pārstāvji
skaidro, ka tā ļauj attīstīties hipotēzēm, ar kuru palīdzību varēja nonākt pie
alternatīviem problēmas skatījumiem un skaidrojumiem. Tika izveidoti cirkulārie
jautājumi par atšķirībām un izmaiņām ģimenes sistēmā. Vēlākos gados
cirkularitātes jautājumi kļuva refleksīvāki un tika izmantoti, lai palīdzētu
aprakstīt un izzināt klienta sistēmu.[3]
Cirkularitātes princips ir balstīts uz
cirkulārās loģikas izmantošanu. Un ar cirkularitāti saprot speciālista spēju
vadīt savus pētījumus balstoties uz ģimenes doto atgriezenisko saiti, kas nāk
kā atbilde uz informāciju par attiecībām, tātad par atšķirībām un izmaiņām.
Iegūt šādu spēju prasa, lai spētu domāt brīvi un atklāt kaut ko jaunu.
Cirkularitāte ir mūsu apziņa, precīzāk
mūsu pārliecība, ka no ģimenes var iegūt autentisku informāciju vienīgi tad, ja
mēs balstāmies uz šādiem pamatiem:
·
informācija ir atšķirīga
·
atšķirības ir attiecības (sociālais
darbs.lv)
Metodiski šī ideja nozīmē, ka ģimenē
darbojas sistēmas, kas līdzinās tehniskajām sistēmām, tāpēc jāmeklē atbilstoši
iejaukšanās veidi. Jādod pareizie impulsi, lai nonāktu pie optimāliem
rezultātiem. Terapeitiskā pamatideja bija pilnīgi mērķtiecīgi traucēt sistēmas
noteikumus tā, lai tie mainītos vai neatliktu nekas cits, kā mainīt tos.[4]
Ar cirkularitāti saprot intervētāja
prasmi vadīt un veidot sarunu, pamatojoties uz klienta, ģimenes atgriezenisko
saiti. Tas nozīmē, ka sociālais darbinieks uztver klienta atbildes un
balstoties uz tām, rada jaunus jautājumus, vienlaikus atspoguļojot klientam
jauniegūtās zināšanas par attiecībām, atšķirībām un izmaiņām.
Cirkularitāte balstīta uz tādiem
pamatprincipiem kā:
·
Sociālais darbinieks uztver atbildi,
atgriezenisko saiti un veido jaunus jautājumus, lai iedziļinātos klienta
pasaulē, domāšanas veidā, izzinātu un interesētos par personas pasaules uztveri
un skatījumu;
·
Sociālais darbinieks apzinās, ņem vērā
un atspoguļo, kā mēs iespaidojam viens otru, kā sadarbojamies, kā kopējiem
spēkiem paplašinām redzesloku.
·
Sociālais darbinieks ņem vērā, ka
atšķirības vienmēr atspoguļo attiecības, kuras ir abpusējība – tādēļ arī ir
iespējama cirkularitāte.[5]
Sociālajam darbiniekam ir jāpalīdz
atrast to, kas cilvēkam ir izdevies, veicies viņa agrākajā dzīves pieredzē, un
jāpalīdz to atkal atkārtot, lai sasniegtu vēlamos mērķus. Cirkularitāte
domāšanas praksē palīdz izvairīties no nosodījuma un ļauj klientam saskatīt
savas situācijas likumsakarības.
Sistēmiskais darbs balstās uz uzskatu,
ka koncentrēšanās uz problemātiskajām jomām nerada nekādu attīstību. Lai
izvairītos no „iesprūšanas” kādā problēmu jomā, jo pierastā sociālā darbinieka
rīcība ir vērtēt un noteikt klienta problēmas, saruna ir jāvirza uz
piedāvājumiem, uz klientam pieņemamiem risinājumiem, agrāk nepamanītām
iespējām, jo tas viss var ievirzīt sadarbību pozitīvā gultnē. Svarīga nozīme ir
lietot dažādas jautāšanas tehnikas.
Sociālais darbinieks ņem vērā, ka
atšķirības vienmēr atspoguļo attiecības, kurās ir abpusējība – tādēļ arī ir
iespējama cirkularitāte. Cirkularitāte ietver cirkulāros jautājumus, tie palīdz
sociālam darbiniekam vienlaicīgi saglabāt neitralitāti un parādīt ieinteresētību.
Cirkulāros jautājumus, uzklausot, uztverot klienta atbildes un, pamatojoties
uz tām, radīt jaunus jautājumus, kas palīdz izprast klienta domāšanas veidu un
kopīgiem spēkiem paplašināt redzesloku.
Milānas skolas pārstāvji, atklājot
cirkularitātes fenomenu, cēloņu seku likumsakarības tam, ka problemātiskā
uzvedība, vārdi, attiecību modeļi un domas atkārtojas, ieviesa jaunu
konsultēšanas principu – cirkulāros jautājumus, tā strādājot ar indivīdu un
radot iespēju apzināt visu sistēmu. Cirkularitāte kļuva par vienu no
sistēmiskās pieejas pamata principiem. Amerikāņu psihiatrs un uzvedības
pētnieks Pols Dells (Paul F. Dell), aprakstot vardarbīgas uzvedības modeļus,
atklāja, ka izmaiņas vienā sistēmas elementā pēc kāda laika ienesīs izmaiņas
arī citās sistēmas daļās, un atspoguļo gan negatīvo, gan pozitīvo uzvedības
modeļu pārņemšanu.[6]
Cirkulārie jautājumi ir īpaši
sistēmiskās konsultēšanas metode, kurā jautājumu neuzdod tieši (piemēram,
„Kādas pārmaiņas Jūs novērojat?), bet gan par trešās personas redzējumu
(piemēram, „Kā Jums šķiet, ko par Jūsu uzvedību un pašsajūtu stāstītu Jūsu partneris?”).
Ar šo jautājumu palīdzību klienta sistēma iegūst jaunu informāciju, kas visiem
iesaistītajiem rosina jaunas domas un veido jaunu situācijas redzējumu.[7]
Iepriekš minētie jautājumi tika radīti
sistēmiskajā psihoterapijā. Tos izmanto, lai attiecību sistēmās atklātu
cirkulārus procesus un, mērķtiecīgi ieņemot dažādas novērotāja pozīcijas un
mainot perspektīvu, atdzīvinātu sastingušus mijiedarbības musturus, kas sistēmā
izraisa konfliktus. Konsultants, uzdod cirkulārus jautājumus, rada klātesošajiem
iespēju ieņemt otra cilvēka pozīciju un citu redzējumu sistēmā. Cirkulāro
jautājumu tehnika provocē minējumu izteikšanu citu klātbūtnē, jo situācijā
iesaistītie tiek aicināti paust pieņēmumus par citu iesaistīto vēlmēm,
vajadzībām, domām un attiecībām. Uzdodot šādus jautājumus vienam par otru, tiek
rosinātas jaunas domas un veicinātas pārmaiņas.[8]
Dažādi autori nosauc
vairākus sistēmisko jeb cirkulāro jautājumu veidos. Tie var atšķirties
attiecībā no psihoterapijas, psiholoģijas vai sociālā darba viedokļa. Tomēr
kopumā sistēmiskos jautājumus nosacīti var iedalīt sešās grupās:
1.izskaidrošanas jautājumu, 2.hipotētiskie jautājumi, 3.jautājumi par uzvedības
iedarbību, 4.salīdzinājuma jautājumi, 5.triādiskie jautājumi, 6.koalīcijas
jautājumi. Arī citi pastāvošie dažāda veida cirkulārie jautājumi ir ar mērķi atrast
cirkulāros paternus jeb modeļus, kas sasaista uztveri un notikumus un līdz ar
to var paskatīties uz savu sistēmu no ārpuses.
Jautājumi palīdz noskaidrot pašreizējos ģimenes viedokļus, stimulē jaunas domas
un ieskatus, veicina, empātiju un sapratni, kā arī dod iespēju izrunāt
emocionāli sarežģītus tematus.[9]
Nozīmīgi uzsvērt, ka sociālais darbinieks izmanto cirkulāros jautājumus, nevis
lai identificētu daudzu problēmu definīciju patiesumu, bet gan lai parādītu
ģimenes sistēmas darbību.
Cirkulārie jautājumi ir
intervēšanas paņēmiens, kas paredzēts, lai visa ģimene tiktu iesaistīta
problēmas izskatīšanā. Cirkulārie jautājumi ir paredzēti, lai konsultants
iegūto informāciju atgrieztu ģimenē, un to mērķis ir iegūt pēc iespējas vairāk
informācijas, ko nodot ģimenei. Visas ģimenes iesaistīšana balstās uz
sistēmisko spēku ka viens vesels ir vairāk nekā tā daļu summa. Šādi bagātinātā
saruna var radīt jaunas perspektīvas, jaunus risinājumus.
Tāpat kā visi jautājumi,
cirkulārie jautājumi var darboties kā izvērtēšanas metode, kā arī intervence
nododot idejas atpakaļ ģimenē. Cirkulārie jautājumi arī atbalsta neitralitāti,
iekļaujot visus skatījumus ģimenē. Ģimenes locekļa izslēgšanai no šī metodes ir
jābūt apzinātam, rūpīgi pārdomātam solim.
Cirkulārais jautājums
indivīda apgalvojumu veido sistemātisku, to veido cirkulārā jautājuma saturs un
citu ģimenes locekļu iekļaušana tajā. Šajā tehnikā konsultants pāriet no
starppersonu uz intrapersonālu vai mijiedarbības nostāju, konsultanta
formulējums var sniegt jaunas iespējas situācijas risinājumiem vai mērķiem.
Cirkulārie jautājumi ir
īpaši izstrādāti, lai atklātu ģimenes locekļu atšķirības. Atšķirībās,
visticamāk, ir ietverta informācija par ģimenes izaugsmi, un ģimene iemācās
nebaidīties no atšķirībām.[10]
Jautājumi pēc būtības ir palīdzoši, tie var mainīt ģimenes skatījumu un mudināt
iedomāties, kā citi domā un jūtas, ko mēs varam ietekmēt. Tāpat tie palīdz izpētīt
attiecības ģimenē un ieviest jaunas idejas un domāšanas veidus, lai redzētu
lietas savādāk. Klienta atbildes sniedz lielāku izpratni, atšifrē viņa domu
gaitu, parāda viņa jūtas un domas par situāciju. Izmantojot Cirkularitātes principus
un jautājumus konsultēšanas procesā informācija un palīdzības sniegšana ir
efektīvāka
Lai izprastu vairāk referāta
autores piedāvā apskatīt cirkulāro jautājumu veidus no psihosociālā sociālā
darba pieejas skatījuma, apkopotā tabulas veidā. Minētā tabula veidota no mācību lekcijās apgūtā, dažādiem uzskates materiāliem un
papildināta ar mācību procesā iegūtajiem jautājumu piemēriem un dažādiem
literatūras avotiem. Lai izprastu cirkulāros jautājumus padziļinātākā veidā, katram
jautājumu veidam papildus tiek piedāvāts apskatīt arī jautājumu piemērus. Šiem jautājumu
piemēriem ir mērķis iegūt informāciju par attiecībām, atšķirībām, nozīmēm,
dažādiem skaidrojumiem un kontekstiem. Minētie jautājumi var palīdzēt atklāt
uzvedības paternus, musturus. Uzdodot dažādos jautājumus tie palīdz saņemt
atgriezenisko saiti uz atbildēm un palīdz vairāk izgaismot situāciju.
CIRKULĀRO
JAUTĀJUMU VEIDI:
Cirkulāro jautājumu iedalījums |
Jautājumu uzdošanas tehnika |
Piemēri |
Jautājumi
par atšķirībām |
Jautājumi
var būt starp idejām, novērojumiem, izskaidrojumiem, ticībām, vērtībām. Šie
jautājumi palīdz izprast, ka dažādiem cilvēkiem ir dažādas perspektīvas,
skatījumi un ka ģimenēs pastāv vairāki stāsti. Caur šo jautājumu uzdošanu var
pētīt atšķirības. Tos var uzdot caur esošajiem iespaidiem – šeit un tagad.
Laikā – pirms un pēc, pagātnē, tagadnē un nākotnē. Personiskajās attiecībās u.tml.
kontekstā. |
· Kurš
šo uzskata par lielāku problēmu ? · Kurš
visvairāk ir ieinteresēts mainīt situāciju? · Kuram
visvairāk interesē , lai viss paliktu tā, kā ir? · Kuru
šī problēma nomāc visvairāk? · Kurš
iespaidojas visvairāk, kurš kļūst apbēdināts, iepriecināts...? · Kad
jūs strīdaties ģimenē, vai tas nozīmē, ka kāds no jums rūpējas par daudz vai
par maz Vai tas nozīmē, ka jums abiem ir ātrs tempera temperaments vai tikai
viņai? · Kad
Jūs strīdaties ģimenē, vai tas nozīmē, ka kāds no Jums rūpējas par daudz vai
par maz? · Vai
tas nozīmē, ka Jums abiem ir ātrs temperaments vai tikai viņai? |
Hipotēzes jautājumi |
Jautājumi
palīdz saprast vai īstenības konstrukcija ir pareiza. Šie jautājumi atklāt
priekštatu par domāšanu un iespējām idejām par situāciju, neradot spiedienu
uz klientu. Visbiežāk šie jautājumi sāksies ar vietniekvārdu „ja”. Formulējot
jautājumu būtu labi izmantot klienta paša vārdus/atslēgvārdus. Uzdodot
hipotēzes jautājumus var atrast jaunas perspektīvas. Jautājums palīdz
noskaidrot arī, kas būtu, ja notiktu tas vai tas.. Jautājumi
var būt pirms notikuma vai pēc, vai notikuma laikā vai arī par pašu notikumu |
· Ja
lietas vienmēr tiktu noliktas savās vietās, kādā veidā tas atvieglotu mājas
uzkopšanu? · Ja
šī problēma nebūtu..? · Ja
viņš nedzīvotu mājās? · Ja
viņa nebūtu slima..? · Ja
viņš tā vairs nedarītu, ko Jūs darītu savādāk? · Ja
Tu justos “laba mamma”, kas Jūsu dzīvē mainītos? · Ja
Jūs izšķirtos, kas starp Jums notiktu? · Ja
man savai ģimenei būtu jāpiešķir kāds nosaukums, tad tas būtu..? · Ja
tava meita slikti mācās, tad kā tas Tev liek justies? · Ja
situācija pasliktināsies, kā tas ietekmēs Jūs ģimeni? |
Jautājumi
par ietekmi |
Jautājumi
par ietekmi/ efektiem, kurus
rada kāda uzvedība – kas un ko saka kam un kad? Tas palīdz atklāt saistību un
sadarbību ģimenes locekļu starpā, pamatojoties uz uzvedību. |
· Ko
dara vai kā reaģē bērns, kad tu ...? · Kas
raksturīgs Jūsu uzvedībai? · Ko
dara …, kad viņš nepieņem tevis teikto? · Kā
mainās uzvedība, kad atmosfēra Jūsu ģimenē uzlabojas? · Kādus
atšķirīgus uzvedības modeļus Jūs izmantojat dažādos dzīves kontekstos? · Ko
dara savādāk citi, kad Jūs tā darāt? · Kad
viņa saka, ka jūt, ka jūs viņu vairs nemīlat, kā, jūsuprāt, tas ietekmē jūsu
attiecības? |
Salīdzinošie jautājumi |
Jautājumi
palīdz klientam parādīt atšķirību starp sākotnējo pašreizējo situāciju,
izmantojot salīdzinājumu starp kaut ko vecu un jaunu, klientam nepazīstamu
vai pazīstamu. |
· Ja
salīdzina vakardienas notikumus ar šodienas, kas tevi vairāk iepriecina? · Kuras
attiecības Tev sniedz vislielāko
prieku un kurās trūkst atbalsta? · Cik
lielā mērā šis ir satraucošāks par to? · Kādas
bija Jūsu attiecības pirms gada un kādas tās ir tagad? · Kas
būtu citādāk, ja Jūs izvēlētos šo risinājumu? · Ar
ko jūsu ģimene atšķiras no citām ģimenēm? · Ar
ko mammas disciplīna atšķiras no tēta? · Cik
tuvs tavs vīrs ir Jūsu bērniem, salīdzinot ar to, cik tuvs tev bija tavs
tētis, kad tu augi? |
Refleksīvie jautājumi |
Refleksīvā
cirkularitāte palīdz atspoguļot vienas personas domas par otras personas
ieguldījumu, rīcību notikumu gaitā, nevis pašu notikumu gaitu.. Refleksija
sāksies ar vārdiem: mani uzrunāja tevis teiktajā.. Klausoties Tevī.. Man
radās jautājums/pārdomas/jūtas.. Klausoties
tevī es.. |
· Tagad
kad esat noklausījusies savas meitas stāstu(viedokli) par vakardienas
notikumiem, kādas jums rodas idejas vai domas par viņas spēju būt
patstāvīgai? · Klausoties
man radās jautājums - kādas Jums rodas idejas vai domas
par viņas ieguldījumu notikumu gaitā? · Izklausās
pēc kara, kurš ar kuru cīnās? |
Triādiskie
jeb „Domu lasīšanas” jautājumi |
Uzdod jautājumus klientam, kā
viņš domā vai jūtas par otras personas domām, nodomiem, jūtām, vēlmēm, bažām
u.t.t. vai citu divu personu bažām/rūpēm viņu attiecībās. |
· Ko Jūsu partneris saka par to, ka esat
šodien šeit? · Ko
Jūsu bērni par šo teiktu? Ko viņu varētu vēlēties šajā situācijā? · Ko
Tu domā, ko meita gribēja panākt, kad attiecās brālim palīdzēt ar mājas
darbiem? · Kāda
šī situācija šķiet tavai kolēģei? · Kā
Jums šķiet, kā jūsu sieva to izskaidrotu? · Kad
viņa domā, ka jūsu dusmas ir saistītas ar neatrisinātām problēmām ar māti,
nevis viņu, kā jūs domājat no kurienes viņai rodas šāda ideja? |
Nākotnes jautājumi |
Jautājumi
palīdz noskaidrot, kas varētu notikt nākotnē, kādas izmaiņas nepieciešamas,
lai nokļūtu pie pozitīva rezultāta. |
· Ja
rīt no rīta Tu pamostos ieraudzītu, ka viss nokārtojies darbā, kā tas tev
palīdzētu tikt galā ar pienākumiem mājās? · Kas
jādara, lai sasniegtu 100% pārmaiņas? · Kā
Jums šķiet, kas Jūs sagaida nākotnē? · Kas
notiek, kad istabā kāds ienāk negaidīti? · Kas
Tev nepieciešams, lai šīs attiecības izbeigtu? |
Novērtējošie jautājumi |
Šādi
jautājumi palīdz novērtēt grūtības, ar kurām saskarās, kā arī saprast kas
palīdzējis atrast risinājumus un novērtēt sasniegto progresu |
· Kādi
mērķi tika sasniegti? · Cik
liela iespējamība, ka savu izvirzīto mērķi nākotnē sasniegsiet? · Ko
no iegūtā paņemsiet sev līdzi? · Kādi
aktuāli jautājumi ir radušies un kurus būtu nozīmīgi risināt? · Kādas
pozitīvas pārmaiņas Jūs varat nosaukt? · Kā
apkārtējā vide ir reaģējusi uz šiem notikumiem? · Kādu
īpašības vārdu Jūs izvēlētos, lai raksturotu sevi konsultācijas sākumā un
kādu – konsultācijas beigās? · Ko
no šīs/šīm konsultācijām Jūs ieguvāt? |
.
[1] K.Viša (2021) Sociālais darbs ar gadījumu.
Teorija praksē. SIA “Drukātava”, 161.lpp https://www.lm.gov.lv/lv/media/16355/download
[2] https://www.lm.gov.lv/ru/media/5980/download
[3] K.Viša (2021) Sociālais darbs ar gadījumu.
Teorija praksē. SIA “Drukātava”, 173.lpp https://www.lm.gov.lv/lv/media/16355/download
[4] https://www.herwig-lempp.de/daten/veroeffentlichungen/0601Erfolge-lettischJHL.pdf
[5]
Normane, I. (2015). Sistēmiskā pieeja psihosociālājā darbā. Jūrmala:
Nodibinājums “C Modulis”, 33. lpp.
[6] Dell, P. F.
(1989). Violence and the Systemic View: The Problem of Power. Family Process,
28(1), 1–14. Retrieved from https://www.researchgate.net/publication/20453281
)
[7] Brigemane
H., Ēreta K., Klītmanis K.(2019), Sistēmiskā konsultēšana piecās kārtās.
Rokasgrāmata. Ziedu enerģija. 160lpp
[8]
Brigemane
H., Ēreta K., Klītmanis K.(2019), Sistēmiskā konsultēšana piecās kārtās.
Rokasgrāmata. Ziedu enerģija. 63lpp
[9]
Līdums, G., & Ratnieks, S. (2016). Sistēmiskā ģimenes psihoterapija. No I.
Bite, K. Martinsone & V. Sudraba (Red.). Konsultēšanas un psihoterapijas
teorija un prakse. Rīga: Zvaigzne ABC, 440. lpp
[10]
C. Wyatt Conoley, J.C. Conoley (2009),
Positive Psychology and Family Therapy: Creative Techniques and Practical Tools for Guiding Change and Enhancing Growth by
Collie Wyatt Conoley, ASV: Wiley 39.lpp