Izstrādāja: Baiba Āboliņa un Ineta Jaunskalže
2021. gada decembris, Nodibinājums "C Modulis", "Sistēmiskā konsultēšana sociālajā darbā"
Sniedzot
atbalsta konsultācijas cilvēkiem, profesionāļi darbā izmanto
dažādas teorijas un pieejas - zinātniskajā literatūrā ir uzskaitītas
vairāk kā 300 dažādas konsultēšanas pieejas. (3) Katras pamatā ir teorijas par
cilvēka esību un redzējumu par pārmaiņām, kas akcentē dažādus cilvēka
personības un dzīves izaicinājumu aspektus.
Sistēmiskā
konsultēšana tiek uzskatīta par sistēmiskās terapijas
„atzaru”/apakšvirzienu, ko savās praksēs izmanto profesionāļi, kas nav
kvalificēti sistēmiskie psihoterapeiti, tai skaitā sociālie darbinieki. Tāpēc
terminu „ sistēmiskā konsultēšana” realitātē piemēro dažādiem
konsultēšanas formātiem (piemēram, sociālās konsultācijas, pāru konsultācijas,
ģimenes konsultācijas, konsultācijas grupās, terapija, koučings,
mediācija, supervīzija, konsultācijas organizācijām, psihosociālais darbs
sistēmiskajā pieejā u.c.). (3)
Šajā
darbā uzmanība tiks vērsta sistēmiskās konsultēšanas termina raksturojumam, kā
arī sistēmiskās konsultēšanas struktūrai un procesam psihosociālā darba
kontekstā, nedaudz raksturojot citas
biežāk sastopamās teorijas un konsultēšanas pieejas.
1.
Sistēmiskās
konsultēšanas termina raksturojums/definīcija.
Sistēmiskā
konsultācija raksturo atbalstu, kas tiek sniegts personām vai grupām (piemēram,
pāriem, ģimenēm, komandām, organizācijām) saistībā ar viņu attiecīgo kontekstu
– reālo sociālo sistēmu. Atbalsta sniegšanas procesā uzmanība tiek vērsta
uz konsultējamā indivīda vai konsultējamās grupas un viņa/viņas sociālās
sistēmas resursu un kompetenču stiprināšanu. Rezultātā tiek sniegts
nepieciešamais atbalsts, lai sistēmā iesaistītie gūtu citu redzējumu, apzinātos
savus resursus, rastu individuālu risinājumu savai situācijai. (6)
Tā var
būt uz resursiem orientēta vai uz risinājumu orientēta pieeja. Psihosociālais
darbs sistēmiskajā pieejā paredz, ka katram cilvēkam jau ir savs problēmu
risinājums sevī. Katrs ir sev eksperts. Sistēmiskā konsultēšana palīdz
cilvēkiem palīdzēt sev. Tā ir risinājumu, resursu un mērķorientēta procesa
konsultēšana, kas ņem vērā kontekstu, kurā rodas grūtības. Tas nozīmē, ka
konsultējošais klients un viņa bažas netiek skatītas izolēti, bet gan kopējā
kontekstā, kurā rodas traucējumi. Šim nolūkam var pārbaudīt uzvedību,
komunikāciju un attiecības starp sistēmas locekļiem. (6)
2. Sistēmiskās konsultēšanas process un struktūra.
Psihosociālās konsultēšanas
procesa struktūra sistēmiskajā pieejā:
1. Kontaktu un attiecību
nodibināšana: vienam otru iepazīšana, tādas atmosfēras veidošana, kas rada
uzticības pamatu.
2. Bažu un cerību
noskaidrošana: izpratne par diskusijas iemeslu un konsultācijas vēlmēm.
3. Problēmas un risinājuma
kontekstu izpēte: informācijas vākšana un cēloņu, dalībnieku, izņēmumu
apraksti.
4. Uzdevuma precizēšana:
definējot konsultēšanas mērķus.
5. Pirmo darba vai
risinājuma soļu izstrāde: tie var būt novērošanas uzdevumi vai ieteikumi
uzvedībai. (2)
Konsultēšanas procesa
sesiju var iedalīt vairākos nozīmīgos posmos:
1.Konsultāciju sesija sākas ar uzdevuma
noskaidrošanu. Tiek pārrunātas cerības, izstrādāts kopīgs viedoklis un
visbeidzot saskaņots konsultācijas mērķis. Tikai tad, kad tas ir noticis, var
sākties reālais konsultēšanas darbs.
2. Konsultāciju fāze ir
sadalīta trīs nozīmīgos posmos, kas savstarpēji mijiedarbojas, proti,
informācijas iegūšana, hipotēžu veidošana, risinājumu ideju izstrāde. Procesā
tiek izmantotas sistēmiskas, uz cilvēku centrētas metodes, tai skaitā radošas
metodes. Nozīme ir arī citu iesaistīto
pušu perspektīvas ņemšanai vērā, lai veidotu izpratni par saviem mērķiem un
tādējādi aptvertu situāciju holistiskāk. Vai arī lielo problēmu sadalīšana
mazos, saprotamos un pārvaldāmos gabalos. (skatiet "Salami
taktika")
3. Konsultācijas beigās var
būt jaunu perspektīvu iekļaušana un paplašināta kompetence klienta vai klienta
sistēmā, atbilstošs skatījums uz kognitīviem un afektīviem aspektiem - pasūtījuma
precizējumā nosauktā mērķa risinājums. (1) Būtisks elements konsultācijas
beigās ir refleksija.
Veicot
sistēmisko konsultēšanu ļoti būtisks elements ir konsultanta neitralitāte.
Var izdalīt piecus sistēmiskās attieksmes/ sistēmiskās neitralitātes
aspektus:
1. Attiecību neitralitāte.
Konsultanti ir neitrāli
attiecībā uz sistēmas dalībniekiem (ģimene, laulība, komanda, uzņēmums), kas
piedalās un nav klāt. Viņi nenostājas atsevišķu klātesošo vai prombūtnē esošo
personu vai klientu individuālās personības vai lomu sastāvdaļu pusē. ” [1]
2. Problēmas risināšanas
neitralitāte
Konsultanti izturas neitrāli
pret aprakstīto uzvedību un problēmām. Viņi tos nevērtē, bet izpēta un izzina,
atklājot arī problēmas funkciju vai nozīmi un koncentrējas uz esošajiem
resursiem.
3. Konstruētā neitralitāte
Konsultanti neitrāli izturas
pret tieši un netieši iesaistīto skaidrojumiem, argumentiem, viedokļiem,
viedokļiem, jūtām, īsi sakot, konstrukcijām. Katrs viedoklis ir jāuzskata par
individuāli atbilstošu un līdzvērtīgu. Neitralitātes jēdziens šeit nav domāts
kā “savu viedokļu un viedokļu neesamība”, bet gan kā vienlīdzīga viena un tā
paša klasifikācija starp dažādiem citiem klientu viedokļiem un viedokļiem.”
4. Risinājuma neitralitāte
Konsultanti izturas neitrāli
pret tieši un netieši iesaistīto personu risinājumu idejām. Iespējamos
risinājumus var izpētīt un paplašināt, kārtot un izvērtēt sarunā iesaistītie.
Tomēr labākajā gadījumā starp klientiem notiek vienošanās par piemērotiem
viedokļiem un risinājuma soļiem, konsultējošajai personai nepiekrītot šim
līgumam vai iesaistīto pušu vērtējumiem. ”
5. Netralitāte attiecībā uz pārmaiņām
Konsultanti izturas neitrāli
pret klientu sistēmas pārmaiņu un stabilitātes tendencēm. Kad kaut kas mainās,
tas mainās. Ja nekas nemainās, nekas nemainās. Lēmums, ka "visam jāpaliek
tā, kā tas ir", ir arī iespējams un leģitīms konsultāciju rezultāts.
Konsultantiem arī jābūt neitrāliem attiecībā uz izmaiņu ātrumu, virzienu un
apjomu." (4)
Sistēmiskās
konsultēšanas stils konsultēšanas procesā parasti ir netiešs:konsultants
nepiedāvā risinājumu, tas rodas indivīda vai attiecīgās grupas pašrefleksijas
procesā (pašorganizācija ). Sistēmiskā konsultēšana tiek definēta kā “palīdzība
cilvēkiem palīdzēt sev”.
Tipiskas psihosociālās konsultēšanas
metodes, kas tiek izmantotas procesā, ir:
1. Pārinterpretācija.
2. Hipotētiski uz mērķa
risinājumu vērsti jautājumi. Nezinīša koncepcija.
3. Darbs ar metaforām un
stāstiem.
4. Simptomu aprakstīšana.
5. Sociogramma un genogramma.
6. Ģimenes skulptūra.
Svarīgie elementi sistēmiskās
konsultēšanas procesā.
v Sistēmiskajā pieejā ir būtiski uzsvērt cilvēkresursus
un iespējas izveidot jaunu konstruktīvu
kontekstu. Tas nozīmē, ka kopā ar klientu veidojam sadarbības
kontekstu,vienojoties par kopēju sadarbību, paskaidrojot, kā mēs kopīgi
strādāsim, un nepārtraukti aicinot klientu
apstiprināt, ka saprot un piekrīt šādam sadarbības veidam, vai izteikt savus
ierosinājumus. Tā notiek arī vienošanās veidošana.
Savā ziņā notiek kopīgā darba tradīciju radīšana
konsultanta un konsultējamā starpā, kas klientam rada drošības sajūtu,
pārliecību, par viņa nozīmību. Klients gūst
pieredzi, ka kādam (t. i., sociālajam darbiniekam) ir svarīgas viņa domas. Viens no svarīgajiem faktoriem ir, ka klientu
informē par sadarbības „rāmi”, par vajadzības
gadījumā iesaistāmajām institūcijām vai personām. Klients zina, kas notiek viņa
lietā, jo sadarbība ir balstīta uz atklātību.
v Sistēmiskais darbs
balstās uz uzskatu, ka koncentrēšanās uz problemātiskajām jomām nerada nekādu attīstību. Lai izvairītos no „iesprūšanas”
kādā problēmu jomā, jo pierastā sociālā
darbinieka rīcība ir vērtēt un noteikt klienta problēmas, saruna ir jāvirza uz
piedāvājumiem, uz klientam pieņemamiem risinājumiem,
agrāk nepamanītām iespējām, jo tas viss
var ievirzīt sadarbību pozitīvā gultnē.
v Svarīga nozīme ir lietot dažādas jautāšanas tehnikas, cirkulāros jautājumus. Proti, uzklausot, uztverot klienta atbildes un,
pamatojoties uz tām, radīt jaunus jautājumus,
kas palīdz izprast klienta domāšanas veidu un kopīgiem spēkiem paplašināt redzesloku. Hipotēzes jautājumi ar „ja–tad”,
salīdzinošie jautājumi, kas paver iespēju
klientam apzināt konkrētus notikumus un izvērtēt tos, triādiskie jautājumi, kas
veicina domāšanu, nākotnes vai brīnumnūjiņas
jautājumi, kas iedrošina klientu. Jautājumu uzdošanas tehniku laba pārvaldīšana ir viens no veiksmīgas sadarbības
pamatnosacījumiem.
v Sistēmiskā pieeja uzskata par svarīgu konsultācijās pievērsties
klienta nākotnei, cerībām un sapņiem, jo tas ļauj klientam atklāt jaunus talantus un
potenciālu. Manā mācību praksē pierādījās, ka
tas, ka es kā profesionālis mainīju sadarbības un attiecību veidu ar klientu, piedāvājot klientam pašam pieņemt lēmumus,
veicināja pavisam nelielu, bet, manuprāt,
svarīgu pārmaiņu sasniegšanu klienta dzīvē. Nozīme šajos sasniegumos bija arī
tam, ka klients pats zināja, kas viņam būtu labi un
kādi būtu atbilstoši risinājumi.
v Sistēmiskajā konsultēšanā ir svarīgs katra cilvēka
unikālais tīklojums, kurā veidojas viņa
dzīves modeļi un dzīvesstāsti un kas ietekmē viņa dzīvi dažādos veidos. Ar
dažādu metožu palīdzību atspoguļoju klientam
viņa sociālo tīklojumu, kurā bija iespējams ieraudzīt pieejamos un neizmantotos resursus.
v Sistēmiskā pieeja uzsver ētikas un vispārcilvēcisko vērtību
nozīmību konsultēšanā – cieņas principu pret katru indivīdu un viņa
dzimumu, sociālo šķiru, etnisko piederību un reliģiju utt. Šā principa
ievērošana attiecībās ir svarīga ikvienam cilvēkam, arī man kā cilvēkam un darbiniekam. Mācību praksē īpaši mainījās tieši
mana izturēšanās pret klientu. Sāku vēl vairāk
uztvert klientu kā autonomu cilvēku, kā sadarbības partneri, nevis objektu, un
tas pozitīvi ietekmēja manu darbu. Man ir mainījusies
attieksme pret klientiem, es viņus tagad spēju
uztvert kā līdztiesīgus, vērtīgus partnerus. Interesanti, ka reizē ar to arī
darbs man ir kļuvis vērtīgs un nozīmīgs.
v Sistēmiskās domāšanas pamatā ir uzskats, ka katrs
cilvēks dzīvo, attīstās un mainās, un līdz
ar to mainās arī viņa attiecības ar citiem cilvēkiem. Konsultants palīdz
klientam, kad viņš ir „iesprūdis” kādā dzīves
situācijā vai attiecību samezglojumā. Konsultācijās viņš apzināti mudina klientu apzināt un analizēt attiecības ar
citiem cilvēkiem, palūkoties uz attiecībām no
citu skatu cilvēku punkta, dod iespēju klientam pašam sevi ieraudzīt tajās
jaunā veidā.
v Sistēmiskā pieeja uzsver valodas nozīmību
konsultēšanas procesā, jo cilvēku sociālās realitātes nepārtraukti kopējiem spēkiem attīstās caur valodu, kuru mēs izmantojam,
caur jautājumiem, kurus mēs uzdodam, caur
dažādām mijiedarbībām, kurās piedalāmies, un caur nākotni, par kuru mēs kopīgi runājam. Tas nozīmē, ka sociālajam darbiniekam ir
jāapzinās, kādu realitāti viņš veido ar to,
kādus vārdus un valodu lieto sarunās ar klientu. Mūsu valoda ietekmē klientu,
viņa priekšstatus un reakcijas, un var
ietekmēt pozitīvi vai negatīvi. Veiksmīgai
konsultēšanas procesa norisei noderīgas ir dažādas metodes.
3.
Salīdzinājums
ar citām konsultēšanas pieejām.
Noteikt, kā viena konsultēšanas pieeja ir
labāka , efektīgāka par otru ir sarežģīti, jo ir ļoti daudz dažādu aspektu, kas
jāņem vērā konsultēšanas procesā.
Svarīgi
apzināties. ka konsultēšanas procesu būtiski ietekmē ne tikai izmantotā pieeja,
bet arī klienta pieredze un konkrētā situācija, paša konsultanta
komunikācijas stils, kā arī abu garastāvoklis konkrētajā dienā. Ņemot to vērā,
ir neiespējami pierādīt vienas konsultēšanas pieejas efektivitāti pār citām.
Konsultants ir atbildīgs izvēlēties pieeju un metodes, kas vislabāk atbilst klienta
vajadzībām. (3) Visas praksē sastopamās
konsultēšanas pieejas iekļaujas sešās galvenajās teorētiskajās kategorijās:
humānā, kognitīvā, biheiviorālā, psihoanalītiskā, konstrukcionisma un
sistēmiskā.
Humānās teorijas: uzskata, ka visi nepieciešamie resursi harmoniskai un
funkcionālai dzīve ir pašā cilvēkā un visas problēmas rodas, ja ir ierobežoti/
nepieejami resursi to risināšanai. Konsultanta loma ir sniegt klientam atbalstu
apzināties un piekļūt resursiem, kas nepieciešami, lai problēmu atrisinātu. Mūsdienās
bieži sastopamas konsultēšanas pieejas šajā kategorijā ir uz personu centrētā,
eksistencialā, uz emocijām fokusētā, Geštalt, pozitīvā psiholoģija u.c..
Kognitīvā: kognitīvo virzienu pārstāvošās konsultēšanas pieejas
uzskata, ka cilvēki piezīvo psiholoģiskas un emocionālas grūtības, kad viņu
domāšanai zūd sasaiste ar realitāti. Kļūdaiņā domāšana problēmrisināšanas
procesā likumsakarīgi noved pie “kļūdainiem” risinājumiem. Konsultants izaicina
klienta domāšanas ieradumus/musturus tā, lai klients var rast risinājumus, kas
precīzi atbilst problēmai, ar kuru viņš/viņa saskaras. Mūsdienās bieži
sastopamās konsultēšanas pieejas šajā kategorijā ir: kognitīvi-biheviorālā
terapija, realitātes (reality) terapija, motivējošā intervija u.c.
Biheiviorālā: biheiviorālās konsultēšanas teorijas uzskata, ka
problemātiska domāšana un uzvedība rodas apkārtējās vides ietekmē. Konsultanti,
izmantojot šo pieeju, palīdz klientam atpazīt faktorus, kas veicina problēmas
veicinošo domāšanu un rīcību, un rast alternatīvus domāšanas un rīcības
paternus. Sastopamās konsultēšanas pieejas šajā virzienā ir: biheiviorālā
terapija, dialektiskā uzvedības terapja, multimodālā terapija u.c.
Psihoanalītiskā: uzskata, ka
psiholoģiska rakstura problēmas tagadnē ir radušās pagātnes attiecību un
pagātnē gūtās pieredzes rezultātā, turklāt tās ir neapzinātas. Disfunkcionālas
domāšanas un uzvedības modeļi (paterni) ir kļuvuši par neapzinātiem domāšanas
un rīcības modeļiem tagadnē, tādejādi klients turpina disfunkcionāli domāt un
uzvesties. Konsultants palīdz klientam apzināties un atpazīt šos neapzinātos
“paternus” tā, lai to negatīvā ietekme tiek izprasta un mainīta. Mūsdienās
sastopamie konsultēšanas virzieni šīs teorijas ietvaros ir: psihoanalīze,
piesaistes terapija, Adlerijas erapija.
Konstrukcionisms : šīs teorijas
uzskata, ka zināšanas ir izdomāta vai konstruēta izpratne par
reāliem notikumiem pasaulē. Un notikumi, situācijas, cilvēki, kuri ir nozīmīgi,
nevis notiekošais pats par sevi būtiski ietekmē to kā cilvēki domā, jūtas,
uzvedas. Konsultanti šajā virzienā procesā sadarbojas ar klientu, lai izzinātu
un pārskatītu klienta redzējumu jeb “konstrukcijas” par sevi, attiecībām un
pasauli. Mūsdienās sastopamie konsultēšanas modeļi šajā virzienā ir: uz
risinājumu vērstā īsā terapija, naratīvā terapija, feministu terapija, Eriksona
terapija un konsultācijas par identitātes pārrunāšanu.
Sistēmiskā: uzskata, ka cilvēka
domāšanu, jūtas un uzvedību lielā mērā nosaka sociālās sistēmas, kurās viņš
dzīvo. Domāt un rīkoties sistēmiski nozīmē uz risināmo jautājumu skatīties
plašāk, ņemot vērā kontekstus, mijiedarbību ar apkārtējo vidi un cilvēkiem,
indivīda uzvedības, domāšanas un komunikācijas musturus, uzkrāto un paaudzēs
mantoto pieredzi, skatījumu uz dzīvi un māku risināt problēmas. Balstoties
uz šo pieņēmumu, indivīda domāšanu, sajūtas un uzvedību vislabāk var saprast
izpētot un izzinot attiecības un to, kāda ir loma klientam ģimenē vai citos
nozīmīgos sociālajos “tīklos”. Konsultants vērš uzmanību sociālo “tīklu”
dinamikai, kas ietekmē klienta nevēlamās domas, sajūtas, uzvedību. Pieejas, kas
pārstāv šo virzienu mūsdienu konsultēšanas un terapiju praksē ir: strukturālā
ģimeņu terapija, stratēģiskā ģimenes terapija u.c.
Balstoties uz iepriekš
minētajiem teorētiskajiem virzieniem, šajā tabulā ietverts īss pārskats par
biežāk sastopamajām konsultēšanas pieejām un “atslēg-elementiem”, kas tās
raksturo.
Konsultēšanas veids |
Atslēg-elementi |
Psihodinamiskais |
·
fokus uz to, kā
pagātnes pieredze ietekmē pašreizējās problēmas ·
procesā uzmanība
tiek vērsta zemapziņai un iekšējiem konfliktējošiem faktoriem, personībai ·
tradicionāli
konsultants/terapeits ir eksperta lomā |
starppersonu konsultēšana |
·
fokusēts uz
diagnosticēšanu ·
galvenā uzmanība
procesā vērsta uz starppersonu attiecībām ·
konsultants ir
sabiedrotais |
klienta centrētā pieeja |
·
pamatā humānais
virziens ·
fokus uz
cilvēkpotenciāla realizēšanu ·
sniedz atbalstu
klientam atklājot, izzinot sevi ·
konsultants ir
empātisks, netiesājošs. nenorādošs |
eksistenciālā pieeja |
·
fokus uz to, ko
nozīmē dzīvot un būt dzīvam ·
non-symptom focused ·
klients tiek virzīts
apzināties savas nepiepildītās vajadzības un izmantot savu potenciālu |
kongitīvi-beheiviorālā pieeja |
·
akcentēta domu
un uzvedības ietekme ·
uz
pierādījumiem balstīta, efektīva un ļoti daudzpusīga |
uz apzinātību balstītas (mind-fullness based)
konsultācijas |
·
akcentē konkrētā
brīža sajūtas un domas, netiesājot ·
includes CBT with
buddhist based mindfulness component ·
ļoti daudzpusīga |
racionāli emocionālā pieeja |
·
akcentē kļūdainas
domāšanas ietekmi uz grūtībām ·
konsultants ir aktīvs
un norādošs |
realitātes pieeja |
·
akcentē šodienu ·
veicina personisko
atbildību un spēju uzņēmties pilnu atbildību par notiekošo ·
konsultants ir
pozitīvs un netiesājošs |
konstrukcionisma pieeja |
·
akcentē to, kā
kultūras ietekme un realitātes interpretācija veido izpratni/nozīmi ·
liela nozīme ir
valodai, kas tiek lietota ·
virzienu
konsultācijai nosaka klienta, konsultants ir sabiedrotais |
sistēmiskā pieeja |
·
uzmanību vērš tam,
kā sistēmas ietekmē indivīdu, kā notiek mijiedarbība ·
konsultants
sadarbojas ar dažādiem “sistēmas” elementiem |
naratīvā pieeja |
·
akcents uz stāstu,
ko cilvēks pats par sevi stāsta, kas viņš ir ·
konsultants darbojas
kā sabiedrotais veidojot alternatīvu (aizstājošu) stāstu esošajam |
radošā pieeja/mākslas terapija |
·
akcents uz
mākslienieciskām izpausmēm, kā nozīmīgu resursu pozitīvām sajūtām ·
ļoti daudzveidīga
(dejas, mūzika, māksla ) |
Secinājumi:
Veicot pieejamo materiālu
izpēti, secinājām:
- Ir
grūti atsevišķi izdalīt sistēmiskās konsultēšanas stuktūru, procesus un
pamatelementus, jo procesā tie visi caurvijas, viens otru papildinot un,
mūsuprāt, nav strikti nodalāmi.
2.
iepazīstoties ar
teorijām un dažādām konsultēšanas praksēm, robeža starp sistēmisko konsultēšanu
un sistēmisko/ ģimeņu terapiju ir grūti nošķirama. Ikdienas praksē
profesionālās robežas nosaka sociālā darba lauks, kurā notiek sistēmiskā
konsultēšana.
3.
mūsdienās
konsultēšanas praksē ir tendence apvienot vairākas
teorētiskās pieejas, kas savstarpēji viena otru papildina. Sistēmiskajā
pieejā psihosociālā sociālā darba kontekstā konsultēšanā ir
sastopami nozīmīgi elementi no konstrukcionisma, naratīvās pieejas,
sistēmiskajām teorijām. Konsultantam ir svarīgi ņemt vērā, ka pārmaiņas
notiek aktīvi visos procesos, un regulāri jāseko līdzi aktualitātēm,
jāpilnveido sevi.
Izmantotie informācijas
avoti:
1.
https://beratung-fabry.de/struktur-und-ablauf-von-beratungen/
2.
https://core.ac.uk/download/pdf/80851122.pdf
Systemic Consultations in Intellectual Disability Services: Experiences of Care
Staff
3.
https://counseling.education.wm.edu/blog/counseling-theories-and-approaches
4.
https://de.wikipedia.org/wiki/Systemische_Beratung
5.
https://positivepsychology.com/popular-counseling-approaches/
6.
Rokasgrāmata
„Psihosociālais sociālais darbs sistēmiskajā pieejā. Teorija un prakse ,
Nodibinājums „C Modulis”Projekts „Cilvēks izmaiņu veicinātājs, 129.lpp
7.
http://sistemiski.lv/sistemiska-konsultesana/
8.
https://slidetodoc.com/theories-of-counseling-systemic-approaches-power-point-produced
Izstrādāja: Baiba Āboliņa un Ineta Jaunskalže
2021. gada decembris