Lapas

Sistēmiskās konsultēšanas struktūra, process un ar ko atšķiras no citām pieejām

 

Izstrādāja: Baiba Āboliņa un Ineta Jaunskalže

2021. gada decembris, Nodibinājums "C Modulis", "Sistēmiskā konsultēšana sociālajā darbā"

 Ievads.

Sniedzot atbalsta konsultācijas cilvēkiem,  profesionāļi darbā  izmanto dažādas teorijas un  pieejas - zinātniskajā literatūrā ir uzskaitītas vairāk kā 300 dažādas konsultēšanas pieejas. (3) Katras pamatā ir teorijas par cilvēka esību un redzējumu par pārmaiņām, kas akcentē dažādus cilvēka personības un dzīves izaicinājumu aspektus. 

Sistēmiskā konsultēšana tiek uzskatīta par  sistēmiskās terapijas „atzaru”/apakšvirzienu, ko savās praksēs izmanto profesionāļi, kas nav kvalificēti sistēmiskie psihoterapeiti, tai skaitā sociālie darbinieki. Tāpēc terminu „ sistēmiskā konsultēšana”  realitātē  piemēro dažādiem konsultēšanas formātiem (piemēram, sociālās konsultācijas, pāru konsultācijas, ģimenes konsultācijas, konsultācijas grupās,  terapija, koučings, mediācija, supervīzija, konsultācijas organizācijām, psihosociālais darbs sistēmiskajā pieejā u.c.). (3)

 Šajā darbā uzmanība tiks vērsta sistēmiskās konsultēšanas termina raksturojumam, kā arī sistēmiskās konsultēšanas struktūrai un procesam psihosociālā darba kontekstā, nedaudz raksturojot  citas biežāk sastopamās teorijas un konsultēšanas pieejas. 

1.     Sistēmiskās konsultēšanas termina raksturojums/definīcija.

Sistēmiskā konsultācija raksturo atbalstu, kas tiek sniegts personām vai grupām (piemēram, pāriem, ģimenēm, komandām, organizācijām) saistībā ar viņu attiecīgo kontekstu – reālo sociālo sistēmu. Atbalsta sniegšanas procesā uzmanība tiek vērsta  uz konsultējamā indivīda vai konsultējamās grupas un viņa/viņas sociālās sistēmas resursu un kompetenču stiprināšanu.  Rezultātā tiek sniegts nepieciešamais atbalsts, lai sistēmā iesaistītie gūtu citu redzējumu, apzinātos savus resursus, rastu individuālu risinājumu savai situācijai. (6)

Tā var būt  uz resursiem orientēta vai uz risinājumu orientēta pieeja. Psihosociālais darbs sistēmiskajā pieejā paredz, ka katram cilvēkam jau ir savs problēmu risinājums sevī. Katrs ir sev eksperts. Sistēmiskā konsultēšana palīdz cilvēkiem palīdzēt sev. Tā ir risinājumu, resursu un mērķorientēta procesa konsultēšana, kas ņem vērā kontekstu, kurā rodas grūtības. Tas nozīmē, ka konsultējošais klients un viņa bažas netiek skatītas izolēti, bet gan kopējā kontekstā, kurā rodas traucējumi. Šim nolūkam var pārbaudīt uzvedību, komunikāciju un attiecības starp sistēmas locekļiem. (6)

2. Sistēmiskās konsultēšanas  process un struktūra.

Psihosociālās konsultēšanas procesa struktūra sistēmiskajā pieejā:

1.      Kontaktu un attiecību nodibināšana: vienam otru iepazīšana, tādas atmosfēras veidošana, kas rada uzticības pamatu.

2.      Bažu un cerību noskaidrošana: izpratne par diskusijas iemeslu un konsultācijas vēlmēm.

3.      Problēmas un risinājuma kontekstu izpēte: informācijas vākšana un cēloņu, dalībnieku, izņēmumu apraksti.

4.      Uzdevuma precizēšana: definējot konsultēšanas mērķus.

5.      Pirmo darba vai risinājuma soļu izstrāde: tie var būt novērošanas uzdevumi vai ieteikumi uzvedībai. (2)

Konsultēšanas procesa sesiju var iedalīt vairākos nozīmīgos posmos:

1.Konsultāciju sesija sākas ar uzdevuma noskaidrošanu. Tiek pārrunātas cerības, izstrādāts kopīgs viedoklis un visbeidzot saskaņots konsultācijas mērķis. Tikai tad, kad tas ir noticis, var sākties reālais konsultēšanas darbs.

2. Konsultāciju fāze ir sadalīta trīs nozīmīgos posmos, kas savstarpēji mijiedarbojas, proti, informācijas iegūšana, hipotēžu veidošana, risinājumu ideju izstrāde. Procesā tiek izmantotas sistēmiskas, uz cilvēku centrētas metodes, tai skaitā radošas metodes.  Nozīme ir arī citu iesaistīto pušu perspektīvas ņemšanai vērā, lai veidotu izpratni par saviem mērķiem un tādējādi aptvertu situāciju holistiskāk. Vai arī lielo problēmu sadalīšana mazos, saprotamos un pārvaldāmos gabalos. (skatiet "Salami taktika") 

3. Konsultācijas beigās var būt jaunu perspektīvu iekļaušana un paplašināta kompetence klienta vai klienta sistēmā, atbilstošs skatījums uz kognitīviem un afektīviem aspektiem - pasūtījuma precizējumā nosauktā mērķa risinājums. (1) Būtisks elements konsultācijas beigās ir refleksija.

  Veicot sistēmisko konsultēšanu ļoti būtisks elements ir konsultanta neitralitāte. Var izdalīt  piecus sistēmiskās attieksmes/ sistēmiskās neitralitātes aspektus:

1. Attiecību neitralitāte.

Konsultanti ir neitrāli attiecībā uz sistēmas dalībniekiem (ģimene, laulība, komanda, uzņēmums), kas piedalās un nav klāt. Viņi nenostājas atsevišķu klātesošo vai prombūtnē esošo personu vai klientu individuālās personības vai lomu sastāvdaļu pusē. ” [1]

2. Problēmas risināšanas neitralitāte

Konsultanti izturas neitrāli pret aprakstīto uzvedību un problēmām. Viņi tos nevērtē, bet izpēta un izzina, atklājot arī problēmas funkciju vai nozīmi un koncentrējas uz esošajiem resursiem.

3. Konstruētā neitralitāte

Konsultanti neitrāli izturas pret tieši un netieši iesaistīto skaidrojumiem, argumentiem, viedokļiem, viedokļiem, jūtām, īsi sakot, konstrukcijām. Katrs viedoklis ir jāuzskata par individuāli atbilstošu un līdzvērtīgu. Neitralitātes jēdziens šeit nav domāts kā “savu viedokļu un viedokļu neesamība”, bet gan kā vienlīdzīga viena un tā paša klasifikācija starp dažādiem citiem klientu viedokļiem un viedokļiem.”

4. Risinājuma neitralitāte

Konsultanti izturas neitrāli pret tieši un netieši iesaistīto personu risinājumu idejām. Iespējamos risinājumus var izpētīt un paplašināt, kārtot un izvērtēt sarunā iesaistītie. Tomēr labākajā gadījumā starp klientiem notiek vienošanās par piemērotiem viedokļiem un risinājuma soļiem, konsultējošajai personai nepiekrītot šim līgumam vai iesaistīto pušu vērtējumiem. ”

5. Netralitāte attiecībā uz pārmaiņām

Konsultanti izturas neitrāli pret klientu sistēmas pārmaiņu un stabilitātes tendencēm. Kad kaut kas mainās, tas mainās. Ja nekas nemainās, nekas nemainās. Lēmums, ka "visam jāpaliek tā, kā tas ir", ir arī iespējams un leģitīms konsultāciju rezultāts. Konsultantiem arī jābūt neitrāliem attiecībā uz izmaiņu ātrumu, virzienu un apjomu." (4)

 Sistēmiskās konsultēšanas stils konsultēšanas procesā parasti ir netiešs:konsultants nepiedāvā risinājumu, tas rodas indivīda vai attiecīgās grupas pašrefleksijas procesā (pašorganizācija ). Sistēmiskā konsultēšana tiek definēta kā “palīdzība cilvēkiem palīdzēt sev”.

Tipiskas psihosociālās konsultēšanas metodes, kas tiek izmantotas procesā,  ir:

1. Pārinterpretācija.

2. Hipotētiski uz mērķa risinājumu vērsti jautājumi. Nezinīša koncepcija.

3. Darbs ar metaforām un stāstiem.

4. Simptomu aprakstīšana.

5. Sociogramma un genogramma.

6. Ģimenes skulptūra.

Svarīgie elementi sistēmiskās konsultēšanas procesā.

v  Sistēmiskajā pieejā ir būtiski uzsvērt cilvēkresursus un iespējas izveidot jaunu konstruktīvu kontekstu. Tas nozīmē, ka kopā ar klientu veidojam sadarbības kontekstu,vienojoties par kopēju sadarbību, paskaidrojot, kā mēs kopīgi strādāsim, un nepārtraukti aicinot klientu apstiprināt, ka saprot un piekrīt šādam sadarbības veidam, vai izteikt savus ierosinājumus. Tā notiek arī vienošanās veidošana. Savā ziņā notiek kopīgā darba tradīciju radīšana konsultanta un konsultējamā starpā, kas klientam rada drošības sajūtu, pārliecību, par viņa nozīmību. Klients gūst pieredzi, ka kādam (t. i., sociālajam darbiniekam) ir svarīgas viņa domas. Viens no svarīgajiem faktoriem ir, ka klientu informē par sadarbības „rāmi”, par vajadzības gadījumā iesaistāmajām institūcijām vai personām. Klients zina, kas notiek viņa lietā, jo sadarbība ir balstīta uz atklātību.

v   Sistēmiskais darbs balstās uz uzskatu, ka koncentrēšanās uz problemātiskajām jomām nerada nekādu attīstību. Lai izvairītos no „iesprūšanas” kādā problēmu jomā, jo pierastā sociālā darbinieka rīcība ir vērtēt un noteikt klienta problēmas, saruna ir jāvirza uz piedāvājumiem, uz klientam pieņemamiem risinājumiem, agrāk nepamanītām iespējām, jo tas viss var ievirzīt sadarbību pozitīvā gultnē.

v  Svarīga nozīme ir lietot dažādas jautāšanas tehnikas, cirkulāros jautājumus. Proti,  uzklausot, uztverot klienta atbildes un, pamatojoties uz tām, radīt jaunus jautājumus, kas palīdz izprast klienta domāšanas veidu un kopīgiem spēkiem paplašināt redzesloku. Hipotēzes jautājumi ar „ja–tad”, salīdzinošie jautājumi, kas paver iespēju klientam apzināt konkrētus notikumus un izvērtēt tos, triādiskie jautājumi, kas veicina domāšanu, nākotnes vai brīnumnūjiņas jautājumi, kas iedrošina klientu. Jautājumu uzdošanas tehniku laba pārvaldīšana ir viens no veiksmīgas sadarbības pamatnosacījumiem.

v  Sistēmiskā pieeja uzskata par svarīgu konsultācijās pievērsties klienta nākotnei, cerībām un sapņiem, jo tas ļauj klientam atklāt jaunus talantus un potenciālu. Manā mācību praksē pierādījās, ka tas, ka es kā profesionālis mainīju sadarbības un attiecību veidu ar klientu, piedāvājot klientam pašam pieņemt lēmumus, veicināja pavisam nelielu, bet, manuprāt, svarīgu pārmaiņu sasniegšanu klienta dzīvē. Nozīme šajos sasniegumos bija arī tam, ka klients pats zināja, kas viņam būtu labi un kādi būtu atbilstoši risinājumi.

v  Sistēmiskajā konsultēšanā ir svarīgs katra cilvēka unikālais tīklojums, kurā veidojas viņa dzīves modeļi un dzīvesstāsti un kas ietekmē viņa dzīvi dažādos veidos. Ar dažādu metožu palīdzību atspoguļoju klientam viņa sociālo tīklojumu, kurā bija iespējams ieraudzīt pieejamos un neizmantotos resursus.

v  Sistēmiskā pieeja uzsver ētikas un vispārcilvēcisko vērtību nozīmību konsultēšanā – cieņas principu pret katru indivīdu un viņa dzimumu, sociālo šķiru, etnisko piederību un reliģiju utt. Šā principa ievērošana attiecībās ir svarīga ikvienam cilvēkam, arī man kā cilvēkam un darbiniekam. Mācību praksē īpaši mainījās tieši mana izturēšanās pret klientu. Sāku vēl vairāk uztvert klientu kā autonomu cilvēku, kā sadarbības partneri, nevis objektu, un tas pozitīvi ietekmēja manu darbu. Man ir mainījusies attieksme pret klientiem, es viņus tagad spēju uztvert kā līdztiesīgus, vērtīgus partnerus. Interesanti, ka reizē ar to arī darbs man ir kļuvis vērtīgs un nozīmīgs.

v  Sistēmiskās domāšanas pamatā ir uzskats, ka katrs cilvēks dzīvo, attīstās un mainās, un līdz ar to mainās arī viņa attiecības ar citiem cilvēkiem. Konsultants palīdz klientam, kad viņš ir „iesprūdis” kādā dzīves situācijā vai attiecību samezglojumā. Konsultācijās viņš apzināti mudina klientu apzināt un analizēt attiecības ar citiem cilvēkiem, palūkoties uz attiecībām no citu skatu cilvēku punkta, dod iespēju klientam pašam sevi ieraudzīt tajās jaunā veidā.

v  Sistēmiskā pieeja uzsver valodas nozīmību konsultēšanas procesā, jo cilvēku sociālās realitātes nepārtraukti kopējiem spēkiem attīstās caur valodu, kuru mēs izmantojam, caur jautājumiem, kurus mēs uzdodam, caur dažādām mijiedarbībām, kurās piedalāmies, un caur nākotni, par kuru mēs kopīgi runājam. Tas nozīmē, ka sociālajam darbiniekam ir jāapzinās, kādu realitāti viņš veido ar to, kādus vārdus un valodu lieto sarunās ar klientu. Mūsu valoda ietekmē klientu, viņa priekšstatus un reakcijas, un var ietekmēt pozitīvi vai negatīvi. Veiksmīgai konsultēšanas procesa norisei noderīgas ir dažādas metodes.

 

3.     Salīdzinājums ar citām konsultēšanas pieejām.

 Noteikt, kā viena konsultēšanas pieeja ir labāka , efektīgāka par otru ir sarežģīti, jo ir ļoti daudz dažādu aspektu, kas jāņem vērā konsultēšanas procesā. 

Svarīgi apzināties. ka konsultēšanas procesu būtiski ietekmē ne tikai izmantotā pieeja, bet arī klienta pieredze un konkrētā situācija,  paša konsultanta komunikācijas stils, kā arī abu garastāvoklis konkrētajā dienā. Ņemot to vērā, ir neiespējami pierādīt vienas konsultēšanas pieejas efektivitāti pār citām. Konsultants ir atbildīgs izvēlēties pieeju un metodes, kas vislabāk atbilst klienta vajadzībām. (3) Visas praksē sastopamās  konsultēšanas pieejas iekļaujas sešās galvenajās teorētiskajās kategorijās: humānā, kognitīvā, biheiviorālā, psihoanalītiskā, konstrukcionisma un sistēmiskā. 

Humānās teorijas: uzskata, ka visi nepieciešamie resursi harmoniskai un funkcionālai dzīve ir pašā cilvēkā un visas problēmas rodas, ja ir ierobežoti/ nepieejami resursi to risināšanai. Konsultanta loma ir sniegt klientam atbalstu apzināties un piekļūt resursiem, kas nepieciešami, lai problēmu atrisinātu. Mūsdienās bieži sastopamas konsultēšanas pieejas šajā kategorijā ir uz personu centrētā, eksistencialā, uz emocijām fokusētā, Geštalt, pozitīvā psiholoģija u.c.. 

Kognitīvā: kognitīvo virzienu pārstāvošās konsultēšanas pieejas uzskata, ka cilvēki piezīvo psiholoģiskas un emocionālas grūtības, kad viņu domāšanai zūd sasaiste ar realitāti. Kļūdaiņā domāšana problēmrisināšanas procesā likumsakarīgi noved pie “kļūdainiem” risinājumiem. Konsultants izaicina klienta domāšanas ieradumus/musturus tā, lai klients var rast risinājumus, kas precīzi atbilst problēmai, ar kuru viņš/viņa saskaras. Mūsdienās bieži sastopamās konsultēšanas pieejas šajā kategorijā ir: kognitīvi-biheviorālā terapija, realitātes (reality) terapija, motivējošā intervija u.c.

Biheiviorālā: biheiviorālās konsultēšanas teorijas uzskata, ka problemātiska domāšana un uzvedība rodas apkārtējās vides ietekmē. Konsultanti, izmantojot šo pieeju, palīdz klientam atpazīt faktorus, kas veicina problēmas veicinošo domāšanu un rīcību, un rast alternatīvus domāšanas un rīcības paternus. Sastopamās  konsultēšanas pieejas šajā virzienā ir: biheiviorālā terapija, dialektiskā uzvedības terapja, multimodālā terapija u.c. 

Psihoanalītiskā: uzskata, ka psiholoģiska rakstura problēmas tagadnē ir radušās pagātnes attiecību un pagātnē gūtās pieredzes rezultātā, turklāt tās ir neapzinātas. Disfunkcionālas domāšanas un uzvedības modeļi (paterni) ir kļuvuši par neapzinātiem domāšanas un rīcības modeļiem tagadnē, tādejādi klients turpina disfunkcionāli domāt un uzvesties. Konsultants palīdz klientam apzināties un atpazīt šos neapzinātos “paternus” tā, lai to negatīvā ietekme tiek izprasta un mainīta. Mūsdienās sastopamie konsultēšanas  virzieni šīs teorijas ietvaros ir: psihoanalīze, piesaistes terapija, Adlerijas erapija.  

Konstrukcionisms : šīs teorijas uzskata, ka  zināšanas ir  izdomāta vai konstruēta izpratne par reāliem notikumiem pasaulē. Un notikumi, situācijas, cilvēki, kuri ir nozīmīgi, nevis notiekošais pats par sevi būtiski ietekmē to kā cilvēki domā, jūtas, uzvedas. Konsultanti šajā virzienā procesā sadarbojas ar klientu, lai izzinātu un pārskatītu klienta redzējumu jeb “konstrukcijas” par sevi, attiecībām un pasauli. Mūsdienās sastopamie konsultēšanas modeļi šajā virzienā ir: uz risinājumu vērstā īsā terapija, naratīvā terapija, feministu terapija, Eriksona terapija un konsultācijas par identitātes pārrunāšanu. 

Sistēmiskā: uzskata, ka cilvēka domāšanu, jūtas un uzvedību lielā mērā nosaka sociālās sistēmas, kurās viņš dzīvo. Domāt un rīkoties sistēmiski nozīmē uz risināmo jautājumu skatīties plašāk, ņemot vērā kontekstus, mijiedarbību ar apkārtējo vidi un cilvēkiem, indivīda uzvedības, domāšanas un komunikācijas musturus, uzkrāto un paaudzēs mantoto pieredzi, skatījumu uz dzīvi un māku risināt problēmas.  Balstoties uz šo pieņēmumu, indivīda domāšanu, sajūtas un uzvedību vislabāk var saprast izpētot un izzinot attiecības un to, kāda ir loma klientam ģimenē vai citos nozīmīgos sociālajos “tīklos”. Konsultants vērš uzmanību sociālo “tīklu” dinamikai, kas ietekmē klienta nevēlamās domas, sajūtas, uzvedību. Pieejas, kas pārstāv šo virzienu mūsdienu konsultēšanas un terapiju praksē ir: strukturālā ģimeņu terapija, stratēģiskā ģimenes terapija u.c.

Balstoties uz iepriekš minētajiem teorētiskajiem virzieniem, šajā tabulā ietverts īss pārskats par biežāk sastopamajām konsultēšanas pieejām un “atslēg-elementiem”, kas tās raksturo.

Konsultēšanas veids

Atslēg-elementi

Psihodinamiskais

·       fokus uz to, kā pagātnes pieredze ietekmē pašreizējās problēmas

·       procesā uzmanība tiek vērsta zemapziņai un iekšējiem konfliktējošiem faktoriem, personībai

·       tradicionāli konsultants/terapeits ir eksperta lomā

 

starppersonu konsultēšana 

·       fokusēts uz diagnosticēšanu

·       galvenā uzmanība procesā vērsta uz starppersonu attiecībām

·       konsultants ir sabiedrotais

klienta centrētā pieeja

·       pamatā humānais virziens

·       fokus uz cilvēkpotenciāla realizēšanu

·       sniedz atbalstu klientam atklājot, izzinot sevi

·       konsultants ir empātisks, netiesājošs. nenorādošs

eksistenciālā pieeja 

·       fokus uz to, ko nozīmē dzīvot un būt dzīvam

·       non-symptom focused

·       klients tiek virzīts apzināties savas nepiepildītās vajadzības un izmantot savu potenciālu

kongitīvi-beheiviorālā pieeja

·       akcentēta  domu un uzvedības ietekme

·       uz pierādījumiem balstīta, efektīva un ļoti daudzpusīga

uz apzinātību balstītas (mind-fullness based) konsultācijas

·       akcentē konkrētā brīža sajūtas un domas, netiesājot

·       includes CBT with buddhist based mindfulness component

·       ļoti daudzpusīga

racionāli emocionālā pieeja

·       akcentē kļūdainas domāšanas ietekmi uz grūtībām

·       konsultants ir aktīvs un norādošs

realitātes pieeja

·       akcentē šodienu

·       veicina personisko atbildību un spēju uzņēmties pilnu atbildību par notiekošo

·       konsultants ir pozitīvs un netiesājošs

konstrukcionisma pieeja

·       akcentē to, kā kultūras ietekme un realitātes interpretācija veido izpratni/nozīmi

·       liela nozīme ir valodai, kas tiek lietota

·       virzienu konsultācijai nosaka klienta, konsultants ir sabiedrotais

sistēmiskā pieeja

·       uzmanību vērš tam, kā sistēmas ietekmē indivīdu, kā notiek mijiedarbība

·       konsultants sadarbojas ar dažādiem “sistēmas” elementiem

naratīvā pieeja

·       akcents uz stāstu, ko cilvēks pats par sevi stāsta, kas viņš ir

·       konsultants darbojas kā sabiedrotais veidojot alternatīvu (aizstājošu) stāstu esošajam

radošā pieeja/mākslas terapija

·       akcents uz mākslienieciskām izpausmēm, kā nozīmīgu resursu pozitīvām sajūtām

·       ļoti daudzveidīga (dejas, mūzika, māksla )

Secinājumi:

Veicot pieejamo materiālu izpēti, secinājām:

  1. Ir grūti atsevišķi izdalīt sistēmiskās konsultēšanas stuktūru, procesus un pamatelementus, jo procesā tie visi caurvijas, viens otru papildinot un, mūsuprāt, nav strikti nodalāmi.

2.     iepazīstoties ar teorijām un dažādām konsultēšanas praksēm, robeža starp sistēmisko konsultēšanu un sistēmisko/ ģimeņu terapiju ir grūti nošķirama. Ikdienas praksē profesionālās robežas nosaka sociālā darba lauks, kurā notiek sistēmiskā konsultēšana. 

3.     mūsdienās konsultēšanas praksē ir  tendence  apvienot  vairākas  teorētiskās pieejas, kas savstarpēji viena otru papildina. Sistēmiskajā pieejā  psihosociālā sociālā darba kontekstā konsultēšanā  ir sastopami   nozīmīgi elementi no konstrukcionisma, naratīvās pieejas, sistēmiskajām teorijām. Konsultantam ir svarīgi ņemt vērā, ka pārmaiņas notiek aktīvi visos procesos, un regulāri jāseko līdzi aktualitātēm, jāpilnveido sevi.

 

Izmantotie informācijas avoti: 

1.      https://beratung-fabry.de/struktur-und-ablauf-von-beratungen/

2.     https://core.ac.uk/download/pdf/80851122.pdf Systemic Consultations in Intellectual Disability Services: Experiences of Care Staff

3.     https://counseling.education.wm.edu/blog/counseling-theories-and-approaches

4.     https://de.wikipedia.org/wiki/Systemische_Beratung

5.     https://positivepsychology.com/popular-counseling-approaches/

6.     Rokasgrāmata „Psihosociālais sociālais darbs sistēmiskajā pieejā. Teorija un prakse , Nodibinājums „C Modulis”Projekts „Cilvēks izmaiņu veicinātājs, 129.lpp

7.     http://sistemiski.lv/sistemiska-konsultesana/

8.     https://slidetodoc.com/theories-of-counseling-systemic-approaches-power-point-produced

 

Izstrādāja: Baiba Āboliņa un Ineta Jaunskalže

2021. gada decembris