- attīstīt profesionālo darba kvalitāti;
- attīstīt sociālā darba nozari (veicināt
sociālo darbinieku konkurētspēju, organizēt metodisko pasākumu atbalstu,
pilnveidot sociālo darbinieku profesionalitāti).
Projekta realizācijas laiks: 01.11.2013. – 30.04.2015.
Projekta mērķis: izstrādāt, aprobēt un ieviest ikdienas
sociālā darba praksē – sociālos dienestos un citās sociālo palojumu
institūcijās „sistēmisko psiho-sociālā” darba pieeju darbā ar ģimenēm ar
bērniem.
Mērķa grupa: sociālā riska ģimenes ar bērniem un sociālie
darbinieki darbā ar ģimenēm un bērniem.
Partnerība: projektā piedalās 7 reģionālie partneri
(novadu sociālie dienesti).
Īstenošanas vieta: Zemgale (Tukuma novads, Dobeles novads),
Kurzeme (Kuldīgas novads, Saldus novads, Ventspils novads, Talsu novads, Rojas
novads), Jūrmala un Rīga.
Galvenās aktivitātes:
1. Ekspertu izstrādāta un
realizēta „psihosociālā sistēmiskā sociālā darba” apmācības programmu;
2. Sistēmiskā psihosociālā pieeja
tiks aprobēta ilgstošākā praksē ar ģimenēm un bērniem, prakses laikā tiek
nodrošinātas supervīzijas;
3. Tiks izstrādāta aprobēta metodoloģija:
rokasgrāmata, psihosociālo pakalpojumu modeļi sociālos dienestos un projekta
rezultāti tiks popularizēti valsts, pašvaldības un NVO iestādēm;
4. Tiek veikti informācijas
izplatīšanas un publicitātes pasākumi.
Plānotie rezultāti:
- Tiks apmācīti 14 sociālie darbinieki psihosociālā sistēmiskā darbā, un 48 reģionālas sociālā riska ģimenes saņems jaunu sociālo pakalpojumu;
- Izdota metodoloģijas rokasgrāmata 200 eksemplāros;
- Tiks realizēti 3 reģionāli prezentācijas semināri – 100 cilvēkiem un realizētas tikšanās sociālo pakalpojumu iestāžu vadītājiem un LR LM;
- Tiks izveidots profesionāls blogs, e-apkārtraksts 80 sociālo pakalpojumu sniedzējiem, par projekta gaitu un rezultātiem;
- Pēc projekta rezultāti (aprobētā prakse) tiks izmantoti kā ikdienas praksē 7 partneru organizācijās.
Problemātika, kurai vēlāmies pievērst uzmanību un centrēt projekta resursus: no profesionālās prakses (apmācībām, sociālā darba prakses, supervīzijās) visbiežāk satopamās problēmas ir:
1. sociālam darbiniekam darbā ar ģimenēm: darbs ar klientu notiek mehāniski un birokratizēti (klientu lieta kā vienīga procesa vadības forma, bieži tiem uztverts kā atskaišu papīrs); nav psihosociālo konsultēšanu prasmju; nav vienotas sistēmiskas – loģiski izskaidrojamas metodikas un pieejas darbā ar klientu; grūti auditēt psiho-sociālā darba rezultātus; nav profesionālas kvalifikācijas; pārsvarā strādā sociālo gadījuma vadīšanas laukā, bet ne psiho-sociālā resursu aktivizēšanas laukā; refleksijas prasmju trūkums procesa vadībā; pamācoša un kontrolējoša attieksme; ierobežoti resursi; vēlme iegūt ātru rezultātu, kas neveiksmes gadījumā veicina profesionālo izdegšanu;
2. ģimenēm ar bērniem – sociālā dienesta klientiem (projekta tiešā labumu guvēju grupa): iemācīta bezspēcība; nespēja saskatīt resursus un izmaiņas; vainas un nolemtības sajūta; atkarības un līdzatkarības problēmas ģimenē; nespēja veidot veselīgas attiecības ģimenē; šķiršanās un tās sekas; finanšu līdzekļu trūkums un ne-spēja tos administrēt; bērnu atstāšana novārtā; vardarbība un tās sekas; fiziskās un sociālās vides destrukcijas (nav droša vide); zems izglītības, pieredzes līmenis un nākotnes mērķu (jēgas) neesamība; nespēja iekļauties konkurējošā darba tirgū.
Projektu „Cilvēks: izmaiņu veicinātājs!”, Nr. 2012.EEZ/PP/1/MEC/132, finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija. EEA grantu shēma: NVO projektu programma.
