Ilze Ševele
Stīvs de Šeizers ir teicis, ka „runas par problēmām rada
problēmas, runas par risinājumiem rada risinājumus”, tādēļ konsultēšanas laikā
ir svarīgi akcentēt un aktivizēt cilvēka resursus, nevis meklēt problēmas.
Rakstā atspoguļošu, kā teorētiskās zināšanas man palīdzēja realizēt savu psihosociālās
sistēmiskās konsultēšanas praksi ar vienu no klientiem un kopīgi meklēt
risinājumus turpmākajām izmaiņām.
Klientes raksturojums
Prakses laikā veicu
psihosociālo konsultēšanu ar klienti, kura
raksturojama kā ilgstoša sociālās palīdzības saņēmēja, darbspējīga, bet
ilgstoša bezdarbniece, 39 gadus veca, trīs nepilngadīgu dēlu (7, 9 un 17 gadi)
māmiņa. Kliente ir ieguvusi pamatizglītību. Vecākā dēla tēvs nav minēts
dzimšanas apliecībā, bet jaunāko dēlu tēvs izveidojis citas attiecības, dzīvo ārzemēs,
bērnus apciemo reti. Uzturlīdzekļus sieviete par abiem jaunākajiem bērniem
saņem no Uzturlīdzekļu garantijas fonda administrācijas.
Darba procesa un attiecību raksturojums
Kliente bija gatava sadarbībai,
un pirmreizējā konsultācijā mēs vienojāmies par turpmāko tikšanās reižu laikiem,
noteikumiem, kā arī informēju par savas prakses mērķi un plāniem. Konsultācijas
organizēju psihologa kabinetā, kurš ir atbilstoši aprīkots šādam darbam.
Sākotnējās grūtības konsultēšanas laikā
Uzsākot konsultāciju procesu
grūtības sagādāja tas, ka man bija nepieciešams paralēli sarunai pievērst
uzmanību tam, kā es runāju, kāda ir mana valoda, centos izcelt klientes
sasniegumus, nesniegt padomus un norādījumus. Padomu un norādījumu vietā
mēģināju pievērst klientes uzmanību tam, ka risinājumu var rast daudzveidīgi,
nav tikai viens vienīgs ceļš, bet ir vairāki varianti un iespējas, bet
galvenais ir sasniegt vēlamo, ieplānoto rezultātu. Mūsu sadarbības rezultātā
izveidojās arī savdabīgs rituāls, katru konsultāciju uzsākām ar asociatīvajām
kārtīm, kas ļāva klientei atklāti runāt par pašreizējām sajūtām, emocijām,
raksturot pašreizējo situāciju viņas dzīvē.
Visās konsultācijās es
fokusējos uz visas ģimenes sistēmas dalībniekiem. Sākotnējā konsultācijā
kliente uzsvaru lika uz to, ka vēlas konsultācijās pārrunāt trīs lietas:
nodarbinātības jautājumu, attiecības ar vecākiem, kā arī izteica vēlmi
vienkārši parunāt. Noskaidrojām, ka kliente nespēj pieņemt sevi – zema
pašapziņa, kas atspoguļojas visā ģimenes sistēmā, savstarpējās attiecībās ar
bērniem un vecākiem. Kliente uzsvēra, ka vēlas, lai konsultants palīdz meklēt
risinājumus. Tādēļ par sava darba mērķi izvirzīju klientes iekšējo resursu
aktivizēšanu, aktīvi uzklausīju klientes pozitīvo pieredzi, sajūtas un emocijas,
izmantoju cirkulāros jautājumus, lai kliente spētu koncentrēt uzmanību uz to,
kas izmainītos viņas dzīvē, ja viņa atrastu algotu darbu.
Kliente runāja par to, kā darba
atrašanas rezultātā mainītos attieksme pašai pret sevi – mīlētu sevi
vairāk, rūpētos par sevi vairāk, raksturs mainītos uz pozitīvo pusi. Ļoti bieži
procesa laikā kliente atgriezās pie negatīvā akcentēšanas. Centos ievērot
aktīvās klausīšanās principus un cieņu pret klienti, savos pierakstos atzīmēju
atslēgas vārdus, kas palīdzēja analizēt konsultēšanas gaitu, reflektēt par
sistēmiskās pieejas pakalpojuma sniegšanas gaitu.
Protams, ka konsultēšanas laikā
mani bagātināja klientes pieredze. Klausījos un sadzirdēju, ko savā dzīvē
kliente ir sasniegusi, kāda ir bijusi viņas pieredze. Konsultāciju laikā vairākkārt
kliente secināja, ka ir patīkamas šāda veida konsultācijas, konsultācijas
noritēja „uz viena viļņa”.
Visu laiku fokusā tika paturēta
visa sistēma – gan ģimenes locekļi, gan klientei tuvie cilvēki un
apkārtējā vide. Ģimenes sistēmā saskatīju arī daudzas stiprās puses, jo kliente
ir tikusi galā ar alkohola problēmām, kas ir bijis apdraudējums bērnu
„izņemšanai” no ģimenes. Izmantoju arī nezināšanas pozīciju, necentos klienti
likt savos „rāmjos” – ka man jau viss ir skaidrs. Attiecības ar klienti
veidojās ļoti dabiski, nepiespiesti.
Kopā ar klienti psihosociālo
konsultēšanu laikā tika apskatītas šādas tēmas:
- Iepazīšanās, kuras laikā radās savstarpējā uzticēšanās.
- Mani resursi – kliente akcentēja savus pozitīvos resursus, atcerējās, kā tie ir palīdzējuši rast risinājumus, un apsvēra, kā varētu tos izmantot tagadnē un nākotnē.
- Ģimenes genogramma, ģimenes sistēma, kas klientei atklāja daudz jauna par savstarpējām attiecībām ar bērniem un vecākiem (izmantoju „Lauku metodi”).
- Mana dzīves pieredze, skats nākotnē, kas ļāva klientei paskatīties uz sev nozīmīgiem cilvēkiem pagātnē un ko no šīs pieredzes var paņemt līdzi nākotnē.
- Manas dzīves vērtības. Kliente apzinājās, kāda ir pašas vērtību sistēma, kā arī kāda ir vērtību sistēma ģimenē kopumā.
- Ģimenes raksturojums, akcentējot katra sistēmas dalībnieka pozitīvās rakstura iezīmes un īpašības.
- Emocijas, to pašregulācija. Kliente analizēja emociju spektru un to, kā tās ietekmē savstarpējās attiecības ar apkārtējiem.
- Vecāka loma bērna audzināšanā. Kliente atcerējās, kādas metodes izmantoja viņas vecāki, audzinot viņu, kādu ietekmi tas atstājis uz viņas bērnu audzināšanas metodēm.
- Manu vēlmju, gribas noteikšana. Kliente raksturoja, ko vēlas dzīvē sasniegt, kā tas ietekmētu ģimenes sistēmu, kādas izmaiņas notiktu.
- Nobeigums, izvērtēšana. Desmit konsultāciju laikā saskatāmās izmaiņas, procesa izvērtēšana.
Katras konsultācijas noslēgumā kliente veica savas dzīves situācijas un
tās pārmaiņu novērtēšanu, kā arī vērtēja kopējo sadarbību. Kliente vērtēja
savas sajūtas, tuvās attiecības, sociālo vidi un vispārējās sajūtas.
Konsultanta darbā vērtēja, kā veidojušās savstarpējās attiecības, kā
konsultanta mērķi un jautājumi atbilduši klientes vēlmēm, vērtēja konsultanta
darba pieeju un kopējo sajūtu, ko radījis konsultants. Vērtējums vienmēr ir
bijis pozitīvs un vienveidīgs. Dinamika ir vienmērīga, darbs ar klienti jāturpina.
Noslēguma reizē palūdzu klienti aizpildīt anketu, lai
atspoguļotu mūsu kopējās sadarbības procesa rezultātus. Anketā var konstatēt
faktus, ka psihosociālajās konsultācijās pārrunātās tēmas drīzāk palīdzējušas
risināt klientes problēmas. Klientes ieguvumi konsultāciju laikā:
kliente varēja runāt, diskutēt, izteikt savu viedokli, saskatīja iespējamos
risinājumu variantus dažādās situācijās. Aplūkotās tēmas klientei patika, likās
interesantas. Konsultācijas apmeklēja pēc sociālā darbinieka ieteikuma, kā arī pati
to vēlējās. Konsultāciju laikā nebija nekādu traucēkļu. Ja klientei piedāvātu
atkārtoti apmeklēt šāda veida konsultācijas, kliente atzīmējusi, ka tiešām to
vēlētos. Klientei patika vietas, telpas izvēle, patika konsultanta darbs. Tēmu
izvēlē kliente ir izvēlējusies atbilžu variantu – drīzāk patika,
pamatojot, ka konsultants vairākkārt centies atgriezties pie nodarbinātības
jautājuma. Arī nodarbību laika izvēle klientei patikusi. Praktiskās aktivitātes
un metožu izvēle drīzāk patikusi, bet reizēm tomēr izraisījusi arī nepatīkamas
sajūtas. Komentāros kliente izsaka pateicību.
Psihosociālās konsultēšanas prakses laikā izmantoju
lielāko daļu darba instrumentu un metodes, ko ieteica pasniedzēji. Centos savā
darbībā akcentēt sistēmisko pieeju. Nākamajā nodaļā aprakstīšu divas metodes,
kuras integrēju savās prakses nodarbībās.
Metožu lietojums darbā ar klientu
D. Blaževicas mācību
materiālos iepazinos ar tabulu „Sistēmiskās konsultēšanas vadlīnijas”, kur
teikts, ka metodes sistēmiskajā konsultēšanā ir palīglīdzekļi, lai veicinātu
noteiktu izturēšanos un lai attīstītu risinājuma idejas. Tādēļ šoreiz no sava
„instrumentu groza” aprakstīšu divas metodes, kuras lietoju prakses laikā,
strādājot ar klientu.
Viena no metodēm bija mandalas
zīmēšana. To izmantoju, lai kliente raksturotu ģimenes sistēmas
dalībniekus, akcentētu to pozitīvās īpašības. Mandalā kliente raksturoja sevi un savus trīs
dēlus. Sevi kliente raksturoja kā uzticīgu, mīļu, sabiedrisku, gādīgu, „riebīgi
mīļu”. Vecākais dēls mātes skatījumā ir atbildīgs, sekmīgs, mīļš, aizstāvošs un
īpašs. Vidējais dēls ir skaļš, vērīgs, kārtīgs un mīļš. Jaunākais dēls savukārt
ir paklausīgs, sekmīgs, vērīgs un uzmanīgs. Katru ģimenes sistēmas dalībnieku
kliente iekrāsoja atšķirīgās krāsās un arī paskaidroja iemeslu. Ģimenei
piešķīra nosaukumu „Ezīši”, paskaidrojot, ka reizēm gadoties būt arī
„durstīgiem”, ja viņus nokaitina.
Kā otro metodi izvēlējos „Vērtību
spēli”, ar mērķi noskaidrot, kāda ir klientes vērtību sistēma un, lai
rosinātu domāt, kādas ir viņas bērnu nozīmīgākās vērtības. Klientei noteikti
uzdevumi: no 75 piedāvātajām vērtībām jāizvēlas tās, kuras viņai liekas
dzīvē nozīmīgas. Klientei jācenšas sagrupēt piedāvātās vērtības, kādas, pēc
viņas domām, ir nozīmīgas pašai, ģimenei, sabiedrībai, valstij, karjerai,
veselībai un videi. Tad jāizvēlas 10 visnozīmīgākās un no tām jāatlasa tās
četras galvenās, kas raksturo ģimeni kopumā. Kliente uzskata, ka galvenās
vērtības ģimenē ir mīlestība, drosme, atbildība un interesanta brīvā laika
pavadīšana.
Nobeigumā
Vēlos izteikt pateicību visiem
projekta pasniedzējiem, kas palīdzēja bagātināt manu pieredzi un iegūt jaunas
zināšanas, jo pati esmu mainījusies un pilnveidojusi savu profesionālo
kompetenci, lai izmantotu psihosociālās sistemātiskās pieejas metodes darbā ar
klientiem. Pateicos par šo lielisko iespēju.
Esmu gatava labās prakses piemērus attīstīt
psihosociālajā sociālajā darbā, ar jauniegūtajām zināšanām un prasmēm sistēmiskajā
pieejā dalīties pieredzē ar saviem kolēģiem, turpināšu aizsākto, iepazīstoties
ar citu praktiķu pieredzi un literatūru.
Sākotnējo
mērķi esmu sasniegusi, pilnveidojot sava darba metodiku, ieviešot darbā jaunas,
inovatīvas, kreatīvas metodes, kuras veiksmīgi rosina klientus meklēt
risinājumus, lai uzlabotu savas dzīves kvalitāti.
Mācību
laikā no ekspertiem saņēmu daudz jaunu zināšanu un pieredzi psihosociālo
resursu piesaistīšanā, veicot sociālo darbu ar ģimenēm ar bērniem. Iepazinos ar
labās prakses piemēriem sistēmiskajā psihosociālajā darbā – ne tikai ar Latvijas
ekspertu pieredzi, bet iepazinu arī Zviedrijas modeli.
Prakse
bija īsts pārbaudījums manai līdzšinējai profesionālajai darbībai, bet esmu gandarīta
par paveikto, jo klientu atsauksmes ir ļoti pozitīvas un vairāki ir izteikuši
vēlmi turpināt apmeklēt psihosociālās sistēmiskās konsultācijas.
Atbalsts
un interese bija vērojama arī no kolēģu puses, kuriem arī centos pastāstīt, kas
tad ir psihosociālais sistēmiskais darbs.